Bhakti nektārs četrdesmit ceturtā nodaļa

null

Četrdesmit ceturtā nodaļa

Garīgā kalpošana
mīlētāju attiecībās

Tīra bhaktas pieķeršanos Krišnam pretējo dzimumu mīlestībā sauc par garīgo kalpošanu mīlētāju attiecībās. Lai gan šīs mīlestības jūtas nekādā ziņā nav materiālas, tomēr starp šo garīgo mīlestību un materiālo darbību ir kaut kāda līdzība. Tāpēc tie, kurus saista tikai materiālā darbība, nespēj izprast garīgo pretējo dzimumu mīlestību, un šīs bhakti attiecības viņiem ir un paliek noslēpums. Tāpēc Rūpa Gosvāmī apraksta šo mīlestību ļoti īsi.

Šādas mīlestības rosinātāji ir Krišna un Viņa dārgās pavadones, it īpaši Rādhārānī un Tās biedrenes. Neviens nespēj sacensties ar Kungu Krišnu; neviens nespēj līdzināties Viņam vai pārspēt Viņu. Arī Krišnas skaistums ir nesalīdzināms, un, tā kā Krišna mīlestības rotaļās pārspēj visus, Viņš ir sākotnējais pretējo dzimumu mīlestības mērķis.

Džajadēvas Gosvāmī sarakstītajā «Gīta-govindā» kāda gopī uzrunā savu draudzeni: «Krišna ir visa prieka avots šajā Visumā. Viņa augums ir maigs kā lotosa zieds. Un attiecībās ar gopī Viņa brīvā izturēšanās, kas ir gluži kā jauna puiša mīlestība pret jaunu meiteni, ir pārpasaulīgā divu dzimumu mīlestība.» Tīrs bhakta seko gopī piemēram un godina viņas šādā veidā: «Es pazemīgi noliecos visu jauno ganu meiteņu priekšā. Viņu augumi ir tik skaisti, un ar tiem viņas godina Dieva Augstāko Personību — Krišnu.» No visām jaunajām gopī Šrīmatī Rādhārānī ir galvenā.

Šrīmatī Rādhārānī skaistums aprakstīts šādi: «Viņas acis ir skaistākas par čakorī putna acīm. Kad cilvēks redz Rādhārānī seju, tad mēness viņam liekas neglīts. Rādhārānī āda ir skaistāka par zeltu. Tāpēc priecāsimies par Šrīmatī Rādhārānī pārpasaulīgo daiļumu!» Krišna savu mīlestību pret Rādhārānī apraksta šādiem vārdiem: «Kad Es jokoju ar Rādhārānī, lai baudītu Viņas skaistumu, Rādhārānī ļoti uzmanīgi uzklausa Manus vārdus; taču ar savu izturēšanos un atbildi Viņa Mani atraida. Man par to ir bezgalīgi liels prieks, un Viņa šādos brīžos kļūst tik skaista, ka Es priecājos vēl simtreiz vairāk.» «Gīta-govindā» teikti līdzīgi vārdi: «Kad Kamsas ienaidnieks Šrī Krišna apskauj Šrīmatī Rādhārānī, Viņš tūlīt gremdējas mīlestībā un pamet visas pārējās gopī.»

Rūpas Gosvāmī sarakstītajā «Padjāvalī» teikts, ka gopī, izdzirdot Krišnas flautas skaņu, tūlīt aizmirst visus vecāko ģimenes locekļu pārmetumus. Viņas aizmirst negodu un savu vīru bardzību; tās vēlas tikai iet un meklēt Krišnu. Kad gopī satiekas ar Krišnu, viņu saskatīšanos, jokus un smiešanos sauc par anubhāvu jeb pakārtotu mīlestības ekstāzi.

«Lalita-mādhavā» Rūpa Gosvāmī norāda, ka Krišnas uzacu kustība ir gluži kā Jamunas viļņošanās un Rādhārānī smaids ir kā mēness stari. Kad pār Jamunu spīd mēness, tās ūdens ir gluži kā nektārs, un cilvēks, to dzerot, gūst lielu apmierinājumu. Tas ir vēss kā sniegs. Gluži tāpat «Pādjāvalī» viena no pastāvīgajām Rādhārānī pavadonēm saka: «Mana dārgā Rādhārānī! Tava seja ir kā mēness, un Tu izskaties ļoti apmierināta, tomēr es redzu Tavās acīs asaras. Tava balss dreb, un Tavas krūtis cilājas. Tas mani vedina uz domām, ka Tu esi sadzirdējusi Krišnas flautu, un nu Tava sirds kūst.»

Vēl «Padjāvalī» minēti vārdi, kas liecina par bezcerību mīlētāju attiecībās. Šrīmatī Rādhārānī saka: «Cienījamais mīlas dievs! Lūdzu, nesatrauc Mani ar savām bultām! Cienījamais vējš! Lūdzu, nemodini Mani ar puķu smaržu! Krišna mani nemīl, tāpēc kāda gan jēga Man dzīvot šajā nekam nederīgajā ķermenī? Dzīvajai būtnei tāds ķermenis nav vajadzīgs.» Šie vārdi liecina par bezcerību ekstātiskā mīlestībā uz Krišnu.

Līdzīgi «Dāna-kēli-kaumudī» Šrīmatī Rādhārānī, rādīdama uz Krišnu, saka: «Šis gudrais meža zēns ir skaists kā zilais lotoss, un Viņā var iemīlēties visas Visuma jaunavas. Nu Es esmu nobaudījusi Viņa pārpasaulīgo augumu, un Mana sirds kļuvusi nevaldāma. Es jūtos kā ziloņmāte, kuru savaldzinājis ziloņu tēviņš.» Tas ir piemērs priekam ekstātiskā mīlestībā uz Krišnu.

Pastāvīga mīlestības ekstāze ir ķermeniskās baudas pirmcēlonis. «Padjāvalī» šis savienošanās pirmcēlonis aprakstīts Rādhārānī sarunā ar vienu no Viņas pastāvīgajām pavadonēm: «Mana dārgā draudzene! Kas ir šis zēns, kura plakstiņi nepārtraukti dejo, padarot vēl skaistāku Viņa seju, un kurš ir radījis Manī mīlestības tieksmi? Viņa ausis rotā ašokas puķu pumpuri, un mugurā Viņam ir dzeltenas drēbes. Dzirdot, kā šis zēns spēlē flautu, Es esmu zaudējusi mieru.»

Rādhas un Krišnas mīlestību nekad neietekmē savtīgi apsvērumi. Šo mīlestību nesatrauc nekas. Pavisam netālu no Krišnas stāvēja māmiņa Jašoda, un Krišnam apkārt bija visi Viņa draugi. Krišnas acu priekšā bija Čandrāvalī, un tajā pašā laikā uz akmens pie ieejas Vradžā stāvēja dēmons Vrišāsura. Taču pat šajos apstākļos Krišna, ieraudzījis aiz vīteņaugu krūmiem stāvošo Rādhārānī, šķīla Viņai pretī savu brīnišķīgo uzacu zibeņus.»

Vēl ir aprakstīts šāds gadījums: «Vienā pagalma pusē gulēja Šankhāsuras līķis, ko bija apstājuši šakāļi. Otrā pusē pulcējās daudzi mācīti brāhmani, kuri prata valdīt pār sevi. Viņi skaitīja brīnišķīgas lūgšanas, kas glāstīja kā liega vēsma vasaras dienā. Krišnas priekšā stāvēja Kungs Baladēva, dodot veldzi. Taču, par spīti visiem šiem patīkamajiem un nepatīkamajiem apstākļiem, Krišnas un Rādhārānī ekstātiskās mīlestības lotosa zieds nenovīta.» Krišnas mīlestība pret Rādhārānī bieži vien tiek salīdzināta ar ziedošu lotosu; vienīgā atšķirība ir tā, ka Krišnas mīlestība ar katru dienu kļūst skaistāka.

Pretējo dzimumu mīlestībai ir divas daļas: vipralambha jeb mīlestība atšķirtībā un sambhoga jeb mīlestība tiešā saskarsmē. Vipralambhu jeb atšķirtību var sīkāk iedalīt vēl trijās daļās: (1) pūrvarāgā jeb pirmsmīlestības piesaistībā, (2) mānā jeb šķietamās dusmās un (3) pravāsā jeb apstākļos, kad mīlētājus šķir attālums.

Kad mīlētājiem ir stipras jūtas vēl pirms satikšanās, šo pakāpi sauc par pūrva-rāgu jeb pirmsmīlestības pieķeršanos. «Padjāvalī» Rādhārānī saka savai pavadonei: «Mana dārgā draudzene! Es nupat gāju uz Jamunas krastu un pēkšņi ieraudzīju kādu brīnišķīgu zēnu, kura āda bija tumša mākoņa krāsā. Viņš uz Mani tā paskatījās, ka pat nespēju to aprakstīt. Kopš tā brīža Es vairs nespēju mierīgi domāt par saviem mājas darbiem.» Tas ir piemērs pirmsmīlestības piesaistībai. Šrīmad Bhāgavatamas desmitā dziedājuma piecdesmit trešās nodaļas 2. pantā Krišna saka Rukminī atsūtītajam vēstnesim brāhmanam: «Mans dārgais brāhman! Es, tāpat kā Rukminī, naktīs nespēju gulēt un pastāvīgi domāju par viņu. Es zinu, ka viņas brālis Rukmī ir pret Mani un ka viņš ir panācis, lai Manas kāzas ar Rukminī tiktu atceltas.» Arī tas ir piemērs pirmsmīlestības piesaistībai.

Kas attiecas uz mānu jeb dusmām — «Gīta-govindā» aprakstīts šāds gadījums: «Kad Šrīmatī Rādhārānī ieraudzīja, ka Krišna priecājas kopā ar dažām citām gopī, Viņa kļuva mazliet greizsirdīga, jo nejutās vairs īpaši ievērota. Tāpēc Viņa tūlīt aizgāja projām un apsēdās blakus ziedošam krūmam, kuram apkārt dūca melnas kamenes. Tad, noslēpusies aiz vīteņaugiem, Viņa sāka sūdzēt savas bēdas vienai no pavadonēm.» Tas ir šķietamas nesaskaņas piemērs.

Runājot par pravāsu jeb atšķirtību, kas pastāv attāluma dēļ, var minēt šādu piemēru no «Padjāvalī»: «Kopš tās svētīgās dienas, kad Krišna aizbrauca uz Mathuru, Šrīmatī Rādhārānī visu laiku ir slēpusi savu seju plaukstās un raudājusi. Rādhārānī seja vienmēr ir mikla, un meitene nespēj aizmigt pat uz mirkli.» Kad cilvēks raud, viņš vairs nespēj gulēt. Arī Rādhārānī nespēja aizmigt, kad Viņa raudāja atšķirtībā no Krišnas. Prahlāda-samhitā Udhava saka: «Dieva Augstāko Personību, Govindu, ir savainojušas mīlas dieva bultas. Viņš pastāvīgi domā ar jums [gopī] un nespēj pat kārtīgi paēst. Viņš arī neatpūšas kā nākas.»

Kad mīlētāji satiekas un bauda viens otru tiešā saskarsmē, šo pakāpi sauc par sambhogu. «Padjāvalī» teikts: «Krišna tik mīļi apskāva Šrīmatī Rādhārānī, ka Viņi kopā atgādināja dejojošus pāvus.»

Tā Šrīla Rūpa Gosvāmī beidz aprakstīt «Bhakti nektāra» okeāna piekto vilni. Viņš pazemīgi noliecas Dieva Augstākās Personības — Dieva Kunga mūžīgā veidola, Gopālas, priekšā.

Tā beidzas Bhaktivēdāntas izklāsts grāmatas «Bhakti-rasāmrita-sindhu» trešajai daļai, kurā stāstīts par piecām galvenajām attiecībām ar Krišnu.


Tālāk: 45. nodaļa

Saturs Bibliotēka