Bhakti nektārs skaidrojošā vārdnīca

Skaidrojošā vārdnīca

Arčana — kalpošana Dievībai; garīgās kalpošanas prakses daļa.

Āčārja — tas, kurš māca pats ar savu piemēru; īstens garīgais skolotājs.

Ārati — godināšanas ceremonija, kurā Kungam Dievības veidolā tiek piedāvāts gaismeklis un citi piederumi.

Bhagavad-gīta — Krišnas, Dieva Kunga, saruna ar bhaktu Ardžunu. Bhagavad-gītā pavēstīts, ka garīgā kalpošana ir gan cilvēka garīgās pilnveidošanās galamērķis, gan līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Brahma — pirmā radītā dzīvā būtne un materiālā Visuma pakārtotais radītājs.

Brahmans — Augstākā Absolūtā Patiesība, it sevišķi Absolūta impersonālais aspekts.

Brahmānanda — prieks, ko izjūt cilvēks, kurš sasniedzis Brahmana apzināšanos.

Brahmāstra — kodolierocis, ko vada ar Vēdu mantrām.

Brāhmans — tas, kurš zina Vēdas un var dot norādījumus sabiedrībai; pirmā no Vēdu sabiedrības četrām nodarbošanās kārtām.

Čandana — sandalkoks vai no sandalkoka pagatavota pasta.

Čaranāmrita — ūdens, ar ko nomazgātas Kunga Dievības veidola pēdas.

Dāsja — kalpa attieksme garīgajā kalpošanā; viena no piecām galvenajām rasām.

Dvāraka — vieta, kur notika Kunga Krišnas pilsētas rotaļas, kurās Viņš tēloja bagātu princi.

Ēkādašī — īpaša diena, kurā ieteicams vairāk kā parasti domāt par Krišnu. Ēkādašī ir vienpadsmitā diena pēc jauna, kā arī pēc pilna mēness. Šajā dienā jāatturas no graudaugiem un pākšaugiem.

Gaudīja vaišnavu sampradāja — vaišnavu skola, kas seko Šrī Čaitanjam Mahāprabhu.

Goloka Vrindāvana — augstākā garīgā planēta, paša Kunga Krišnas sākotnējā divroku veidola mājvieta.

Gopī — Krišnas Vrindāvanas draudzenes — ganu meitenes, kuras ir Viņa tuvākās bhaktas.

Gopī-čandana — svētā Vrindāvanas zeme, ar ko bhaktas uzliek svētīgas zīmes uz sava ķermeņa.

Indra — galvenais no valdošajiem padieviem un debesu planētu valdnieks.

Indranīlas dārgakmens — safīrs.

Jamarādža — padievs, kas ir atbildīgs par grēcīgo dzīvo būtņu nāvi un sodīšanu.

Kaišora — Krišnas jaunības posms, kas ilgst no vienpadsmitā līdz piecpadsmitajam dzīves gadam.

Kamandalu — sanjāsī ūdens krūze; Kunga Brahmas simbols.

Kaumāra — Krišnas bērnības posms līdz piecu gadu vecumam.

Kīrtana — Visaugstā Kunga vārda un slavas daudzināšana; viens no deviņiem galvenajiem garīgās kalpošanas paņēmieniem.

Kšatrijs — karotājs vai valdnieks; Vēdu sabiedrības otrā sabiedriskā kārta.

Kunkuma — spilgti sarkans pūderis, ko lieto kosmētikā.

Madana-mohana — Kungs Krišna, kurš spēj savaldzināt pat mīlas
dievu.

Maija — Visaugstā Kunga maldinošā enerģija; arī stāvoklis, kurā mēs esam aizmirsuši savas mūžīgās attiecības ar Krišnu.

Mantra — Vēdu himnu pārpasaulīgā skaņa, kas var atbrīvot prātu no
maldiem.

Marakatas dārgakmens — smaragds.

Mukti — atbrīve no pastāvīgā dzimšanas un nāves cikla.

Nrisimha — Visaugstā Kunga Višnu puslauvas-puscilvēka avatārs. Viņš ieradās, lai atbrīvotu savu bhaktu Prahlādu un nogalinātu dēmonu Hiranjakašipu.

Padievi — dzīvās būtnes, kurām Visaugstais Kungs ir devis īpašas spējas darboties kā Visuma pārvaldītājiem.

Padmarāgas dārgakmens — rubīns.

Pauganda — Krišnas bērnības posms, kas ilgst no sestā līdz desmitajam dzīves gadam.

Pinda — ēdiens, ko piedāvā senčiem.

Prākrita-sahadžija — pseidovaišnavs, kas mīlestību uz Dievu mīlētāju attiecībās uzskata par kaut ko lētu.

Prasāda — Kunga žēlastība; ēdiens, kas vispirms piedāvāts Visaugstajam Kungam un tādējādi padarīts garīgs.

Purānas — Vēdu pielikumi, kas vēsta par vēsturiskiem notikumiem; tās ietver stāstus par Visaugstā Kunga dažādajiem avatāriem un sīkus norādījumus garīgās kalpošanas praksē.

Rasa — pārpasaulīga garša noteiktās garīgās attiecībās ar Visaugsto
Kungu.

Rasābhāsa — nesaskanīgu vai pretrunīgu rasu sajaukums.

Ratha-jātra — ikgadēji svētki, kuros Visaugstais Kungs Dievības veidolā kā Kungs Džagannātha kopā ar savu brāli Baladēvu un māsu Subhadru atstāj templi un brauc lielos ratos.

Samutkantha — ļoti liela dedzība.

Sankīrtana — Dieva svēto vārdu kopēja daudzināšana; garīgās apzināšanās paņēmiens, kas ieteikts šajā laikmetā.

Sanjāsī — atsacīšanās dzīves kārtas pārstāvis; Vēdu sabiedrības garīgās dzīves ceturtās kārtas pārstāvis.

Sidhi — mistiskās spējas, kas sasniedzamas ar jogas praksi.

Sādhaka — tas, kurš cenšas sasniegt pilnību garīgajā dzīvē.

Sādhana-bhakti — garīgās kalpošanas sākuma stadijas vadošā prakse.

Šānta — bhaktu neitrālā attieksme pret Dievu, kas raksturojas ar Dieva Kunga varenības novērtēšanu bez aktīvas kalpošanas Viņam; viena no piecām galvenajām rasām.

Šāstras — svētie raksti, piemēram, Vēdas, kā arī to pielikumi un komentāri.

Šrīmad Bhāgavatama — vistīrākā Purāna, kas vēstī vienīgi par tīru garīgo kalpošanu Visaugstajam Kungam. Pirms pieciem tūkstošiem gadu Šukadēva Gosvāmī to pavēstīja Parīkšitam Mahārādžam, un to vēlreiz izstāstīja Sūta Gosvāmī Naimišāranjas gudrajiem. Šī Purāna sastāv no divpadsmit dziedājumiem, kuros ietilpst astoņpadsmit tūkstoši pantu.

Šūdra — strādnieks; zemākā no Vēdu sabiedrības četrām nodarbošanās kārtām.

Tilaka — svētas zīmes, ko bhakta ar māliem liek uz sava ķermeņa.

Upanišadas — Vēdu filozofiskie darbi, kas domāti, lai paceltu lasītāju tuvāk Absolūtās Patiesības personiskās dabas izpratnei.

Vaikuntha — Dieva valstība, kurā nav raižu.

Vaišnavs — Kunga Višnu jeb Krišnas bhakta.

Vaišja — zemkopis vai tirgotājs; trešā no Vēdu sabiedrības četrām nodarbošanās kārtām.

Vātsalja — vecāku attieksme garīgajā kalpošanā; viena no piecām galvenajām rasām.

Vēdas — sākotnējie svētie raksti, kurus sākumā teicis pats Visaugstais Kungs.

Vēdānta — Vēdu secinājums; Šrīlas Vjāsadēvas sarakstītās sūtras, kurās koncentrētā veidā izklāstīta Absolūtās Patiesības daba.

Vradža — Vrindāvana.

Vrindāvana — Krišnas mūžīgā mājvieta, kur Viņš pilnībā izpauž savu mīlestību; ciemats Ziemeļindijā, kurā Krišna, atrazdamies uz šīs planētas, atklāja savas visnoslēpumainākās rotaļas.


Saturs Bibliotēka