Bhakti nektārs piecdesmit pirmā nodaļa

null

Piecdesmit pirmā nodaļa

Izkropļotas garšu izpausmes

Rasābhāsa jeb garšu nesaderība iedalāma uparasā (viltus izpausmēs), anurasā (atdarināšanā) un aparasā (izkropļotās jeb sagrozītās garšās).

Lūk, kādus vārdus, ieraudzījis Krišnu, teicis kāds impersonālists: «Kad cilvēks ir pilnīgi pacēlies pāri visiem materiālās esamības sārņiem, viņš bauda pārpasaulīgo transa svētlaimi. Taču, ieraugot Tevi, sākotnējo Dieva Personību, es izjūtu tādu pašu svētlaimi.» Šo izkropļoto garšu atspulgu sauc par šānta-uparasu. Šajā gadījumā impersonālisms ir sajaukts ar personālismu.

Lūk, vēl viens piemērs: «Visur, kur skatos, es redzu Tavu personību. Tāpēc zinu, ka Tu esi tīrais Brahmana starojums, visu cēloņu pirmcēlonis. Tādēļ es domāju, ka šajā kosmiskajā izpausmē esi tikai un vienīgi Tu.» Arī šī ir uparasa jeb izkropļots impersonālisma un personālisma sajaukums.

Reiz Krišnas draugs Madhumangala ļoti smieklīgi dejoja Krišnas priekšā, bet neviens viņam nepievērsa uzmanību. Tad Madhumangala jokodams teica: «Mans dārgais Kungs! Lūdzu, esi žēlīgs pret mani! Es lūdzu Tavu žēlastību.» Tas ir brālīgas mīlestības un neitralitātes uparasas piemērs.

Reiz Kamsa uzrunāja savu māsu Dēvakī: «Mana dārgā māsa! Ieraudzījis tavu dārgo dēlu Krišnu, es sapratu, ka Viņš ir pietiekami stiprs, lai nogalinātu pat cīkstoņus, kuri ir vareni kā kalni. Tāpēc, par spīti briesmīgajai cīņai, es par Viņu neraizējos.» Šis ir izkropļotas vecāku mīlestības uparasas piemērs.

«Lalita-mādhavā» Šrīla Rūpa Gosvāmī saka: «Jāgjika brāhmanu sievas bija pavisam jaunas, un Krišna viņas piesaistīja gluži tāpat, kā Viņš piesaistīja Vrindāvanas gopī. Mīlestībā pret Krišnu brāhmanu sievas atnesa Viņam ēdienu.» Šajā gadījumā izpaužas divu veidu bhakti jūtas — pretējo dzimumu mīlestība un vecāku mīlestība —, un kopā tās veido pretējo dzimumu mīlestības uparasu.

Viena no Šrīmatī Rādhārānī draudzenēm teica: «Mana dārgā Gandharvika [Rādhārānī]! Tu esi visšķīstākā mūsu ciema meitene, bet nu Tu esi kļuvusi daļēji šķīsta un daļēji nešķīsta. Pie tā ir vainīgs mīlas dievs. Viss sākās ar to, ka Tu ieraudzīji Krišnu un izdzirdēji Viņa flautas skaņu.» Tas ir vēl viens pretējo dzimumu mīlestības uparasas piemērs, kurā atklājas dalītas jūtas.

Kā norāda daži zinātnieki, mīlētāju savstarpējās jūtas rada daudzveidīgus izkropļotu garšu atspulgus.

«Gopī bija šķīstījis Krišnas skatiens, un tādēļ skaidri varēja redzēt, ka pār viņām valda mīlas dievs.» Ja jauneklis skatās uz meiteni, tad to parasti uzskata par materiālu piesārņojumu, taču, kad Krišna pievērsa savu pārpasaulīgo skatienu gopī, viņas šķīstījās. Citiem vārdiem sakot, tā kā Krišna ir Absolūtā Patiesība, visa Viņa darbība ir pārpasaulīgi tīra.

Pēc tam, kad Krišna Jamunā bija sodījis Kālija-nāgu, dejojot uz viņa galvām, Kālija-nāgas sievas Krišnam teica: «Dārgais ganu zēn! Mēs esam apprecējušās ar Kālija-nāgu un esam vēl pavisam jaunas. Kāpēc Tu ar savu flautu satrauc mūsu prātus?» Kālijas sievas glaimoja Krišnam, lai Krišna pažēlotu viņu vīru. Tādējādi šī ir uparasas jeb viltus izpausme.

Kāda bhakta teica: «Mans dārgais Govinda! Kailāsā aug skaists, ziedošs krūms. Es esmu jauna meitene, un Tu esi jauns, dzejisks puisis. Ak, ko gan es vēl varu Tev pateikt? Saproti pats . . .» Tas ir piemērs uparasai, ko izraisījusi nekautrība pretējo dzimumu mīlestībā.

Staigājot pa Vrindāvanu, Nārada Muni nonāca Bhāndīravanas mežā un kādā no kokiem ieraudzīja slaveno papagaiļu pāri, kas vienmēr pavada Kungu Krišnu. Papagaiļi bija dzirdējuši sarunu par vēdāntas filozofiju un tagad to atdarināja. Likās, ka viņi strīdas par dažādiem filozofijas jautājumiem. To redzot, Nārada Muni bija ļoti pārsteigts un skatījās uz papagaiļiem, nespēdams ne acu pamirkšķināt. Tas ir anurasas jeb atdarināšanas piemērs.

Kad Krišna bēga projām no kaujas lauka, Džarāsandha pa gabalu nemierīgi noraudzījās uz Viņu un jutās ļoti lepns. Priekā par uzvaru viņš atkal un atkal smējās. Tas ir aparasas piemērs.

Visu, kas saistīts ar Krišnu, sauc par ekstātisku bhakti mīlestību, un šī mīlestība var izpausties dažādi — pareizi vai izkropļoti. Kā uzskata zinoši bhaktas, viss, kas izraisa ekstātisku mīlestību pret Krišnu, uzskatāms par pārpasaulīgās garšas rosinātāju.

Tā beidzas Šrīlas Rūpas Gosvāmī darba «Šrī Bhakti-rasāmrita-sindhu» Bhaktivēdāntas izklāsts.


Tālāk: Gala vārds

Saturs Bibliotēka