Skaidrojošā vārdnīca
Mahā-ratha — varens karotājs, kurš viens pats spēj cīnīties ar desmit tūkstošiem karavīru.
Āčārja — ideāls skolotājs, kurš māca pats ar savu piemēru; garīgais skolotājs.
Adhidaivikas spēki — spēja valdīt pār lietu, vēju, Sauli utt., ko Dievs Kungs ir devis padieviem.
Ahimsa — nevardarbība.
Akšauhinī — karaspēka vienība, kurā ietilpst 21 870 kaujas ratu, 21 870 ziloņu, 109 350 kājnieku un 65 610 zirgu.
Anna-prāšana — ceremonija, kurā bērnam pirmo reizi piedāvā graudus; viena no desmit attīrīšanās samskārām.
Ārati — ceremonija, kurā sveic Kungu, daudzinot Viņa svētos vārdus, kā arī piedāvājot ēdienu, gaismekļus, vēdekļus, ziedus un smaržkociņus.
Arčana — kalpošana Dievībai.
Artha — ekonomiskā attīstība.
Āsana — fiziskie vingrinājumi, nodarbojoties ar jogu.
Asura — dēmons un ateists; rupjš materiālists.
Āšrams — viena no četrām garīgās dzīves kārtām. Skat. Brahmačarja; Grihastha; Vānaprastha; Sannjāsa.
Ašvamēdha-jagja — zirga ziedošana saskaņā ar Vēdu rituāliem.
Avatārs — Dieva Kunga veidols, Kungam nonākot uz materiālo pasauli.
Bhagavad-gīta — Krišnas, Dieva Kunga, saruna ar bhaktu Ardžunu. Šai sarunā atklāts, ka garīgā kalpošana ir gan cilvēka dzīves galamērķis, gan līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.
Bhāgavata — viss, kas attiecas uz Bhagavānu, Visaugsto Kungu, sevišķi Kunga bhaktas un svētie raksti Šrīmad Bhāgavatama.
Bhāgavata-dharma — zinātne par garīgo kalpošanu Visaugstajam Kungam; reliģijas principi, ko devis Kungs.
Bhāgavata-saptāha — Šrīmad Bhāgavatamas lasījumi, kas ilgst septiņas dienas. Lekcijas lasa algoti Šrīmad Bhāgavatamas teicēji.
Bhakta — Visaugstā Kunga kalps.
Bhakti — garīgā kalpošana Visaugstajam Kungam.
Bhakti-joga — savienošanās ar Visaugsto Kungu, garīgi kalpojot.
Bhaktivēdāntas — garīgi attīstīti pārpasaulnieki, kuri ar garīgo kalpošanu ir izpratuši Vēdu būtību.
Bhāva — stāvoklis, kuram seko mīlestība uz Dievu.
Brahma-tēdžass — brāhmana spēks.
Brahmačarja — mācekļa dzīve dzimumatturībā; saskaņā ar Vēdām tā ir pirmā garīgās dzīves kārta.
Brahmānanda — prieks, apzinoties Kunga garīgo starojumu.
Brāhmans — Vēdu sabiedrības pirmās, saprātīgākās kārtas pārstāvis, priesteris.
Brahmans — Absolūtā Patiesība; it sevišķi Absolūta impersonālais aspekts.
Brahmarši — tituls, kas nozīmē «svētais starp brāhmaniem».
Brahmāstra — atomierocis, kurš tiek radīts ar īpašām mantrām.
Čandāls — nepieskaramais jeb tas, kurš zemāks par visām kastām; suņu ēdājs.
Daridra-nārājana — «nabadzīgais Nārājana»; šos vārdus lieto mājāvādī, lai pielīdzinātu nabagu Visaugstajam Kungam.
Dēvarši — tituls, kas nozīmē «svētais starp padieviem».
Dharma — reliģija; pienākums, sevišķi mūsu mūžīgās kalpa attiecības ar Kungu.
Dhjāna — meditācijas joga.
Džīva-tatva — dzīvās būtnes, Dieva Kunga niecīgās daļiņas.
Ēkādašī — īpaša diena, kurā mums būtu vairāk kā parasti jādomā par Krišnu. Ēkādašī ir vienpadsmitā diena pēc jauna, kā arī pilna mēness. Šajā dienā jāatturas no graudaugiem un pākšaugiem.
Gandharvi — padievu dziedātāji un mūziķi.
Garbhādhāna-samskāra — vēdiskā attīrīšanās ceremonija, ko veic vecāki pirms bērna ieņemšanas.
Gjāna — zināšanas.
Gjāna-kānda — Vēdu daļa, kas ietver sevī zināšanas par Brahmanu, garu.
Goloka Vrindāvana (Krišnaloka) — augstākā garīgā planēta, paša Kunga Krišnas mājvieta.
Gopī — Krišnas draudzenes, ganu meitenes, kuras ir pilnīgi sevi uzticējušas Kungam un ir Viņa tuvākās bhaktas.
Gosvāmī — tas, kurš valda pār prātu un jutekļiem; tituls tam, kurš ir atsacīšanās jeb sanjāsas dzīves kārtā.
Grihastha — ģimenes cilvēka dzīve saskaņā ar svēto rakstu norādījumiem; garīgās dzīves otrā kārta vediskajā sabiedrībā.
Guna-avatāri — Višnu, Brahma un Šiva — diēvības, kuras valda pār trim materiālās dabas īpašībām.
Guru — garīgais skolotājs.
Harē Krišnas mantra — Skat. Mahāmantra.
Harināma-jagja — kopēja Dieva svēto vārdu daudzināšana, šim laikmetam ieteiktā ziedošana.
Hatha-joga — fiziski vingrinājumi un īpaša elpošana, lai attīrītos un savaldītu jutekļus.
Itihāsa — vēsturisks vēstījums.
Jagja — ziedošana; arī Visaugstais Kungs, kurš ir visu ziedošanu galamērķis.
Jātra — ceļojums.
Joga-nidra — Kunga Višnu mistiskais snauds.
Jogs — pārpasaulnieks, kurš tiecas savienoties ar Visaugsto Kungu.
Juga — Visuma laikmets. Visuma pastāvēšanas laikā atkārtojas daudzi četru jugu cikli.
Juga-avatāri — četri Visaugstā Kunga avatāri, kuri ierodas četrās jugās jeb laikmetos, lai sniegtu katram laikmetam piemērotu garīgās apzināšanās paņēmienu.
Kaivalja — impersonāla atbrīve, saplūšana ar Kunga garīgo starojumu.
Kali-juga (Kali laikmets) — pašreizējais ķildu laikmets; tas ir pēdējais četru laikmetu ciklā, un šis laikmets sākās pirms pieciem tūkstošiem gadu.
Kalpa — Brahmas diena, t.i., 4 320 000 000 gadi.
Kāma — iekāre.
Kāmadhēnu — garīgas govis, kas mīt garīgajā valstībā un dot neierobežotu daudzumu piena.
Karatālas — sitamie šķīvji, ko lieto kīrtanā.
Karma — materiālistiska darbība augļu dēļ un tās rezultāti.
Karmī — tas, kuru saista karma (darbība augļu dēļ); materiālists.
Kīrtana — garīgā kalpošana, daudzinot Dieva svētos vārdus un slavinot Visaugsto Kungu.
Krišnaloka — Skat. Goloka Vrindāvana.
Kšatrijs — karotājs vai valdnieks; vediskās sabiedrības otrā kārta.
Lakšmī — laimes dieviete un Visaugstā Kunga Nārājanas mūžīgā dzīvesbiedre.
Līla-avatāri — neskaitāmie Visaugstā Kunga avatāri, kas ierodas uz materiālo pasauli, lai izpaustu Kunga garīgās spēles.
Loka — planēta.
Mahādžanas — diženas sevi apzinājušās dvēseles, autoritātes Krišnas apziņas zinātnē.
Mahāmantra — diženā atbrīves dziesma:
Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē
Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē
Mahat-tatva — materiālās enerģijas kopuma sākotnējais stāvoklis, kurā nepastāv dažādība un no kura izpaužas materiālā pasaule.
Mahātma — «dižena dvēsele», cildens Visaugstā Kunga bhakta.
Maija — Visaugstā Kunga zemākā maldu enerģija, kas valda pār materiālo pasauli; mūsu mūžīgo attiecību ar Krišnu aizmiršana.
Mājāvādī — filozofi impersonālisti, kuri iedomājas, ka Visaugstajam Kungam nav veidola un ka dzīvā būtne līdzinās Dievam.
Mantra — Vēdu himnu pārpasaulīgā skaņa, kas var atbrīvot prātu no maldiem.
Mathura — Kunga Krišnas mājvieta netālu no Vrindāvanas. Mathurā Viņš piedzima un vēlāk atgriezās pēc savām bērnības rotaļām Vrindāvanā.
Mokša — atbrīve no materiālajām važām.
Mridanga — māla bungas, kas tiek izmantotas kopīgā Dieva svēto vārdu daudzināšanā.
Muni — svētais.
Nirguna — tas, kuram nav materiālo īpašību.
Nivriti-mārga — atsacīšanās ceļš, kurš ved uz atbrīvi.
Pančarātra — Vēdu raksti, kas domāti bhaktām un paskaidro, kādai jābūt kalpošanai Dievībām mūsu laikmetā.
Pandits — zinātnieks.
Parakīja — attiecības starp precētu sievieti un viņas mīļāko; šai gadījumā attiecības starp Vrindāvanas jaunavām un Krišnu.
Paramahamsa — augstākais Visaugstā Kunga bhakta, kurš ir kā gulbis; sanjāsas augstākā pakāpe.
Paramēšvara — augstākais valdnieks; Kungs Krišna.
Parampara — mācekļu pēctecība, kuras locekļi ir īsteni garīgie skolotāji.
Prānājāma — elpošanas vingrinājumi, nodarbojoties ar jogu, īpaši aštānga-jogu.
Prasādam — Kunga žēlastība; veģetārs ēdiens vai kāda lieta, kas vispirms piedāvāta Visaugstajam Kungam un tādējādi padarīta garīga.
Pravriti-mārga — jutekļu apmierināšanas ceļš saskaņā ar Vēdu norādījumiem.
Purānas — astoņpadsmit vēsturiski vēstījumi, kas ir Vēdu pielikumi.
Puruša-avatāri — trīs sākotnējie Višnu izvērsumi, kas rada, uztur un iznīcina kosmosu.
Rādžarši — dižens un dievbijīgs valdnieks.
Rādžasūja-jagja — varena ziedošanas ceremonija, ko veica valdnieks Judhišthira un uz kuru bija ieradies pats Kungs Krišna.
Rāma-rādžja — pilnīga vediska karaļvalsts, kas seko piemēram, ko parādīja Kungs Rāmacandra, Visaugstā Kunga avatārs, kurš ieradās kā pilnīgs valdnieks.
Rāsa-līla — tīra garīgās mīlestības apmaiņa starp Visaugsto Kungu un Viņa vistuvākajām bhaktām — Vrindāvanas ganu meitenēm.
Riši — svētais.
Sač-čid-ānanda-vigraha — Kunga pārpasaulīgais veidols, kas ir mūžīgs, zināšanu un svētlaimes pilns.
Sādhu — svētais.
Sājudžja — atbrīve, saplūstot ar Visaugstā Kunga garīgo starojumu.
Sampradāja — garīgo skolotāju pēctecība kopā ar šīs tradīcijas sekotājiem.
Samskāra — viens no Vēdu attīrīšanās rituāliem, kas tiek veikti visu cilvēka dzīves laiku, no bērna ieņemšanas līdz pat bērēm.
Sanātana-dharma — visu dzīvo būtņu mūžīgā nodarbošanās jeb reliģija; garīgā kalpošana Visaugstajam Kungam.
Sankīrtana — kopēja Visaugstā Kunga Krišnas slavināšana, sevišķi Dieva svēto vārdu daudzināšana.
Sannjāsa — dzīve atsacīšanās kārtā; saskaņā ar Vēdām tā ir garīgās dzīves ceturtā kārta.
Smriti — svētie raksti, kas papildina šruti, sākotnējos Vēdu rakstus (Vēdas un Upanišadas).
Soma-rasa — īpašs dzēriens, kas paildzina mūžu. To dzer padievi uz augstākajām planētām.
Surabhi govis — garīgas govis garīgajās debesīs; tās dod neierobežotu daudzumu piena.
Svajamvara — ceremonija, kurā princese pati var izvēlēties sev vīru.
Svāmī — tas, kurš valda pār prātu un jutekļiem; tā tiek saukta personība, kas ir atsacīšanās jeb sanjāsas dzīves kārtā.
Svargaloka — materiālās pasaules debesu planētas.
Šālagrāma-šila — Visaugstā Kunga iemiesošanās no akmens vai no kāda cita materiālā elementa veidotā Dievībā.
Šāstra — svētie raksti, piemēram, Vēdas.
Šravanam kīrtanam višnoh — garīgā kalpošana, klausoties un daudzinot Kunga Višnu, Krišnas, svēto vārdu.
Šruti — klausoties gūtās zināšanas; sākotnējie Vēdu raksti (Vēdas un Upanišadas), ko devis pats Visaugstais Kungs.
Šūdra — strādnieks; Vēdu sabiedrības ceturtā kārta.
Šūdrānī — šūdras sieva.
Tapasja — askēze; brīvprātīga neērtību uzņemšanās augstāka mērķa sasniegšanai.
Tilaka — svētas zīmes, ko vaišnavs ar māliem atzīmē uz sava ķermeņa.
Tulasī — augs, kas ir ļoti dārgs Kungam Krišnam. Šo augu godina Viņa bhaktas.
Vaikuntha — garīgā valstība, kur nav raižu.
Vaišja — zemkopji un tirgotāji; vediskās sabiedrības trešā kārta.
Vaišnavs — Visaugstā Kunga Višnu jeb Krišnas bhakta.
Vānaprastha — tas, kurš aizgājis no darba dzīves; saskaņā ar Vēdām tā ir garīgās dzīves trešā kārta.
Varna — viena no četrām sabiedrības kārtām vediskajā civilizācijā; tā tiek noteikta saskaņā ar darbību, uz kuru cilvēkam ir noslieksme, kā arī to, kāda materiālās daba īpašība (guna) visvairāk ietekmē šo cilvēku. Skat. arī Brāhmans; Kšatrijs; Vaišja; Šūdra.
Varna-sankara — bērni, kuru ieņemšana nav notikusi saskaņā ar Vēdu reliģijas principiem; negribēti pēcnācēji.
Varnāšrama-dharma — četras sabiedrības daļas, kā arī četras garīgās dzīves kārtas, saskaņā ar kurām darbojas Vēdu civilizācija. Skat. arī Varna, Āšrams.
Vēdānta — Šrīlas Vjāsadēvas Vēdānta-sūtras filozofija, kas sevī satur Vēdu zināšanu kopsavilkumu un parāda, ka Krišna ir cilvēka dzīves galamērķis.
Vēdas — sākotnējie svētie raksti, ko teicis Kungs Krišna.
Virāt-rūpa — filozofija, saskaņā ar kuru Visuma fiziskais veidols ir līdzīgs Kunga ķermeniskajam veidolam.
Višnu — Visaugstais Kungs; Kunga Krišnas izvērsumi uz Vaikunthas planētām, kā arī materiālo Visumu radīšanai un uzturēšanai.
Višnu-tatva — Visaugstā Kunga pilnais izvērsums, kuram pilnībā piemīt visas Kunga varenības.
Vjāsadēva — Kunga Krišnas avatārs, kurš deva cilvēcei Vēdas, Purānas, Vēdānta-sūtru un Mahābhāratu.
Vrindāvana — Krišnas mūžīgā mājvieta, kur Viņš pilnībā izpauž savu saldmi; ciemats uz Zemes, kur Kungs pirms pieciem tūkstošiem gadu atklāja savas bērnības rotaļas.
Zamindārs — bagāts zemes īpašnieks.

