Ziedojumu jēga
Tie ir smalki jautājumi: kam lai ziedo, ko lai ziedo, kad lai ziedo? Tomēr Vēdās, piem. Bhagavad-gītā ir skaidri norādījumi, ko uzskatīt par ziedojumu. Piemēram, tajā (3.9.) ir teikts, ka “darbs jādara kā ziedojums Višnu, citādi tas piesien materiālai pasaulei.
jagjārthāt karmano ‘njatra loko ‘jam karma-bandhanah tad-artham karma kauntēja mukta-sangah samāčara
Tāpēc, Kuntī dēls, pildi noliktos pienākumus Viņam par prieku, un tā tu vienmēr būsi brīvs no važām”. Tas nozīmē, ka visu, ko mēs darām, labu vai sliktu, prātā jāveltī Dievam. Līdz ar to mūsu darbībai vairs nav nekādas karmas, ne labas, ne sliktas. Tā nebūs karmiska, ne no šīs materiālās pasaules. Tomēr to ir jāmācās darīt. Var lūgt Dievu, lai Viņš palīdz mums noturēt prātu pie viņa lotospēdām, lai ko mēs arī darītu.
Vēl Bhagavad-gītā ( 9.27.) ir teikts: Kuntī dēls, lai ko tu darītu, lai ko tu ēstu, lai ko tu piedāvātu vai atdotu, lai kādas askēzes tu arī veiktu, – visu dari kā ziedojumu Man.
jat karoši jad ašnāsi jadž džuhoši dadāsi jat jat tapasjasi kauntēja tat kurušva mad-arpanam
Arī ēdiens ir jāgatavo Kungam par prieku, un pēc tam to, kas paliek pāri jeb prasāda, jāēd pašam. Šāds ēdiens ir Krišnas žēlastība, Kungam patīk, kad viņu iepriecina ar garšīgu ēdienu. Tam noteikti jābūt veģetāram ēdienam, ko veido graudaugi, piena produkti, dārzeņi, augļi, rieksti, medus u.c.
Ir zināmi konkrēti piemēri, ka ar šādu prasādu daudzi ir atbrīvojušies no saviem, daudzu inkarnāciju laikā sakrātiem grēkiem.
Vardarbīgu uzturu kā gaļu, zivis, olas Dievs nepieņem un to var piedāvāt dievietei Durgai, Dieva kalponei, kura daļēji atbrīvo no šiem grēkiem. Durgas pielūdzēju nav maz, jo gaļēdāji šai pasaulē ir pārsvarā. Un arī tad gaļu tai var piedāvāt tikai 1 reizi mēnesī.
Ja ziedo kungam Krišnam dievnamā, tad, ja ziedojums ir arī maz, piemēram, daži centi, Dievs atlīdzina desmitkārt. Tāda ir bhaktu pieredze.
Bet ja naudu ziedo dzērājam uz ielas, tad tas ir ziedojums tumsībā, kas tikai veicina dzērāja degradāciju, tāpēc to nevajag darīt. Labāk viņam ziedot kaut ko ēdamu.
Vēl var būt ziedojums kaislībās, lai izceltu sevi kā labdari. To nereti dara bagātnieki, viņi ziedo līdzekļus slimnīcu, skolu atklāšanai. Tomēr tas nav ziedojums Dievam, bet sev par prieku.
Lai labāk izprastu šīs lietas, vēlams satikt kādu garīgo skolotāju (guru) vai bhaktu.
Kristiešu dievnamos nereti ziedo sveces, lai ar to izlūgtu kādu svētību.
Indijā brāhmani veic jagjas – ziedojumu rituālus ar uguni, lai pēc nāves nonāktu paradīzē.
Tomēr no turienes pēc laika jāatgriežas šai materiālajā pasaulē. Kungs to neatbalsta.
Lakšmīprija dēvī dāsī