Svēto rakstu nozīme
Daudzi, īpaši jaunieši, uzskata, ka svētie raksti paredzēti veciem cilvēkiem, kuriem ir vairāk laika, ka jauniešiem pietiek ar internetu. Tie ir maldi. Viņi zaudē savu dārgo dzīves laiku. internets nav tā vieta, kur apgūt svētos rakstus, tas tāpat kā televizors ir kā vampīri, kas atņem cilvēkiem atvēlēto dzīves laiku. Šrīla Prabhupāda, seši Vrindāvanas Gosvāmī un citi to vien darīja, kā rakstīja svētos rakstus mums.
Pašreiz, Kali jeb degradācijas laikmetā A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda ir iztulkojis no sanskrita un izskaidrojis angļu valodā divus pašus svarīgākos svētos rakstus – “Bhagavad-gītu, kāda tā ir” un “Šrīmad Bhāgavatu.” Pašā Šrīmad Bhāgavatā teikts, ka tā ir kā saule, kas dzēš pasaules tumsu. Tagad šīs grāmatas ir iztulkotas daudzās pasaules valodās.
Internets tās nevar aizstāt, pat nevar ietilpināt tās sevī. Bet šīs 2 grāmatas pastāvēs tikmēr, kamēr pastāvēs visums, cilvēki lasīs un lasīs tās. Nekad agrāk reliģiju vēsturē tām nav bijis nekā līdzīga. Tās ir slavenas ar to, ka atklāj Dievu kā personību. Dievs pats par sevi saka, “Es (aham) esmu visu dzīvo būtņu sākums, vidus un gals. Es esmu Visaugstais Kungs. Es esmu cilvēku vislabākais draugs. Grāmatas ir ļoti interesantas, tur ir aprakstīta Kurukšētras kauja, uz ziemeļiem no Deli.
Šrīmad Bhāgavata sastāv no 18000 pantu, tajā ir aprakstīti notikumi, kas nenorisinājās tikai uz zemes, bet kosmosā vai uz citām planētām. Tās ir ļoti interesantas grāmatas. Un pats kungs ir ieteicis tās apgūt ar garīgā skolotāja palīdzību. (Bhagavad-gīta 4. nodaļa).
Šrīla Prabhupāda ieteica izlasīt vismaz 1 pantu Bhāgavatas no rīta un 1 pantu no Gītas vakarā. Tās atbrīvo no pagātnes grēkiem, novērš maldus, rodas cits skats uz pasauli, sniedz mieru un apmierinātības sajūtu, kas ir laimes cēlonis.
Svētais Nārada izteicās, ka pasaulīgā literatūra ir kā atkritumi, pie kuriem pulcējas vārnas.
Nezaudēsim mūsu dārgo laiku pie televizora vai interneta.
Lakšmīprija dēvī dāsī