Šrīmatī Sīta Thākurānī
Šrī Sīta Thākurānī tāpat kā Šrī Šačīdēvī ik mirkli izjuta pieaugam mīlestību uz Šrī Gaurasundaru, un viņa vienmēr palīdzēja Šrī Šačī un Šrī Džaganātham Mišram.
Krišnadāsa Kavirādža Gosvāmī ir aprakstījis Šrī Sītu Thākurānī brīnišķīgos pantos, kas veltīti Šrī Čaitanjas Mahāprabhu piedzimšanai: Tikko puisēns bija piedzimis, Šrī Džaganātha Mišra aizsūtīja ziņnesi uz Advaitas Āčārjas māju Šāntipurā pavēstīt jaunumus. Kad Šrī Advaita uzzināja par Gaurasundaras piedzimšanu, viņš kļuva ļoti priecīgs. Nomazgājies Gangā, viņš sāka dziedāt un dejot ar Šrī Haridāsu Thākuru un aizsūtīja savu sievu Šrī Sītu Thākurānī uz Navadvīpa Mājāpuru. Sītādēvī, kuru godina visa pasaule, saņēmusi vīra atļauju, nesdama līdzi vērtīgas dāvanas, devās apraudzīt vismīļāko jaundzimušo puisēnu.
Viņa nesa daudz zelta rotājumu — aproces, rokassprādzes, kāju sprādzes, kaklarotas, zeltā iestrādātus tīģera nagus, zīda un mežģīņu jostas, zīda sārī ar skaistiem ornamentiem un bērnu apģērbu, kas arī bija no zīda. Viņa puisēnam uzdāvināja zelta un sudraba monētas un citas vērtīgas lietas. Šrī Sītu Thākurānī pavadīja kalpones, kas nesa dažādas svētīgas lietas, kā zaļus asnus, rīsus, goročanu, kurkumu un sandalkoku. Tas viss bija salikts lielā grozā. Drīz viņas palankīna, kas bija izrotāta ar skaistu audeklu, sasniedza Džaganāthas Mišras mājas.
Kad Sīta Thākurānī ar dāvanām rokās iegāja Šačīdēvī mājā, viņu pārsteidza jaundzimušais puisēns, viņa atzina, ka zēns bija pats Gokulas Krišna, tikai Viņa ādas krāsa bija gaiša. Redzot puisēna mirdzošo pārpasaulīgo ķermeni, uz kura brīnišķīgi veidotajiem locekļiem bija redzamas visas svētīgās zīmes, Sīta Thākurānī ļoti priecājās, un viņas sirds vai kusa no mātes mīlestības. Viņa svētīja jaundzimušo, uzliekot Viņam uz galvas zaļus asnus un rīsus, sacīdama: «Lai tev ilgs mūžs.» Taču, lai pasargātu Viņu no spokiem un raganām, Sīta nosauca Viņu par Nimāju.
Dienā, kad māte un dēls nomazgājās un atstāja dzemdību istabu, Sīta Thākurānī uzdāvināja viņiem rotājumus un apģērbu un pēc tam noliecās pie Džaganāthas Mišras kājām. Šačīdēvī un Džaganātha Mišra atbildēja ar to pašu, noliecoties pie Sītas Thākurānī pēdām, kas pēc tam prieka pārņemti atgriezās mājās.
Nākamajā gadā Šrī Džaganātha Mišra un Šačīdēvī atzīmēja puisēna dzimšanas dienu, uzdāvinot Šrī Sītai Thākurānī vērtīgu apģērbu un citas dāvanas. Šrī Advaitam Āčārjam bija māja Mājāpurā un arī Šāntipurā. Pēc Šrī Čaitanjas Mahāprabhu piedzimšanas Šrī Advaita Āčārja un viņa sieva pēc Džaganāthas Mišras un Šačīdēvī lūguma visu laiku pavadīja Mājāpuras mītnē.
Šrī Šačīdēvī ar cieņu izturējās pret Šrī Sītu Thākurānī, kas katru dienu ciemojās viņas mājās, un deva padomus Šačīdēvī, kā audzināt Šrī Gaurasundaru. Viņas kopā ar prieku raudzījās, kā aug dievišķais puisēns.
Pēc dažiem gadiem Mišras vecākais dēls Šrī Višvarūpa atstāja mājas un pieņēma sanjāsu. Šačī un Džaganāthu pārņēma skumjas, un arī puisēns Gaurasundara noskuma. Šajā laikā Advaita Āčārja un Sītādēvī mierināja viņus un rūpējās par Gaurasundaru. Mālinī dēvī, Šrīvāsas Pandita sieva, arī ļoti mīlēja Gaurasundaru un šajā laikā palīdzēja viņu audzināt. Mālinī dēvī un Šačīdēvī bija draudzenes.
Pēc daudziem gadiem, kad Kungs atgriezās no Gajas un atklāja savu patieso stāvokli, Šrī Advaita Āčārja un Sīta Thākurānī ieradās Mājāpurā no Šāntipuras, lai godinātu Šrī Gaurasundaras pēdas.
Kad Šrī Čaitanja Mahāprabhu atstāja mājas un devās uz Vrindāvanu, lai pieņemtu sanjāsu, Šrī Šačīdēvī un Sītu Thākurānī pārņēma skumjas un viņas četras dienas gulēja uz grīdas kā mirušas. Žēlsirdīgais Gaurasundara, apzinādamies savu radinieku un bhaktu bēdas, nespēja viņus pamest, tāpēc neaizgāja uz Vrindāvanu, bet atgriezās Šāntipurā. Advaita Āčārja un Sīta Thākurānī atguva dzīvesprieku. Pēc četru dienu ilga gavēņa Šrī Čaitanja Mahāprabhu pieņēma Šrī Sītas Thākurānī gatavoto ēdienu. Pirms sanjāsas pieņemšanas Gaurasundara kopā ar Šrī Nitjānandu Prabhu Advaitas Āčārjas mājā bieži dziedāja kīrtanu. Šrī Paramēšvarī dāsa Thākurs ir poētiski aprakstījis šīs rotaļas grāmatā «Pādakalpataru».
Pēc tam Kungs pieņēma sanjāsu un palika dzīvot Džaganātha Purī, bet Advaita Āčārja, Šrī Sīta Thākurānī un viņu dēls Šrī Ačjutānanda apciemoja Viņu katru gadu. Šajās reizēs Šrī Sīta Thākurāni atveda Kungam daudzus garšīgus ēdienus, un ar lielu mīlestību Šrī Čaitanja Mahāprabhu ēda to, ko viņa bija pagatavojusi. Viņš godināja Šrī Sītu Thākurānī, tāpat kā savu māti Šačīmātu.
Sītai Thākurānī bija trīs dēli: Ačjutānanda, Krišna Mišra un Gopāla Mišra. Viņi visi bija dedzīgi Šrī Čaitanjas Mahāprabhu sekotāji. Sītas Thākurānī tēvs bija Šrī Nrisimha Bhadudi. Abas māsas bija Bhavatī Jogamaijas izvērsumi. Šrī Sīta Thākurānī bija Jogamaijas — dievietes Paurnamāsī izvērsums. Dvāpara jugā, Šrī Krišna dzimšanas ceremonijas laikā viņa atradās Nandas mājā un deva padomus Nandai un Jašodai.