Šrīmad Baladēva Vidjābhūšana
Šrīmad Baladēva Vidjābhūšana Prabhu bija tīrs Krišnas bhakta augstākajā garīgās kalpošanas līmenī, un viņš domāja vienīgi par to, kā kalpot Kungam. Nekad savā dzīvē viņš nevēlējās kļūt plaši pazīstams un slavens. Baladēva Vidjābhūšana ir vairāku atklāsmes rakstu autors, un viņa darbi, kurus var salīdzināt ar retiem dārgakmeņiem, ir devuši nenovērtējamu labumu un svētību ļaudīm. Jau bērnībā Baladēva apguva sanskrita gramatiku, dzejas mākslu, retoriku un loģiku. Ar izcilību pabeidzis mācības, viņš sāka ceļot pa dažādām svētajām vietām.
Apceļojis svētceļojumu vietas, viņš nolēma apmesties kādā templī, kas piederēja tatvavādī, Šrī Madhvāčārjas sekotāju tatvavādī pēctecībai. Tur viņš sīki iepazina tatvavāda-sidhāntu, Madhvas sekotāju filozofiskos un teoloģiskos secinājumus. Pēc tam viņš pieņēma sanjāsu un aktīvi sludināja tatvavādas sidhāntu pa visu plašo Indiju.
Klejodams no vienas vietas uz otru, viņš reiz nonāca Džaganātha Purī, un palika tur vairākas dienas. Šajā laikā viņš nodarbojās ar sludināšanu. Šeit viņš izmantoja izdevību tikties ar izcilāko Šrī Rasikānandas Dēvas mācekli Panditu Šrī Rādhā-Dāmodaru, un ar viņu apsprieda garīgos jautājumus. Šrīmad Rādhā-Dāmodara Dēva Gosvāmī izstāstīja Baladēvam par Šrī Gaurasundaras žēlsirdīgajām spēlēm un Viņa mācību par Gaudījas Vaišnavu sidhāntu, ko Kungs pavēstīja Sārvabhaumam Bhatāčārjam. Noklausījies no Šrī Rādhā-Dāmodaras Gosvāmī dievišķo gudrību, Baladēvas sirds atkusa. Vairākas dienas viņš klausījās Rādhā-Dāmodaru Gosvāmī, un, pieņēmis iesvētību ar Rādhā-Krišnas mantru, sāka apgūt Džīvas Gosvāmī sarakstītās Šat-Sandarbhas pie sava gurudēvas Rādhā-Dāmodaras Gosvāmī svētajām pēdām.
Kādu laiku viņš dzīvoja kopā ar Rādhā-Dāmodaru Gosvāmī, bet tad saņēma norādījumu doties uz Vrindāvanu, lai padziļinātu zināšanas par Gaudīja vaišnavismu, un pieņemt patvērumu pie Višvanāthas Čakravartī Thākura svētajām pēdām. Uz īsu laiku apciemojis Navadvīpu, viņš drīz ieradās Vrindāvanā.
Šrī Višvanāthu Čakravartī Thākuru (Šrī Harivallabhu dāsu) ļoti iepriecināja Baladēvas pazemība, vienkāršība, izglītība un atsacīšanās. Jau pašā pirmajā tikšanās dienā viņš uzaicināja Baladēvu uz kādu laiku padzīvot pie viņa; Višvanātha Čakravartī mācīja viņam Šrī Čaitanjas ačintja-bhēdā-abhēdas filozofiju un citus svarīgus sidhāntas jautājumus, kas saistīti ar Gaudījas vaišnavu izpratni par Krišna-bhakti. Turpmāk Šrī Baladēva visu savu dzīvi un darbību pilnībā veltīja Gaudījas sampradājas atklāsmēm. Viņa prāts bija nelokāmi pieķēries Gaudījas mācekļu pēctecībai, un tagad viņš sludināja tikai šīs atklāsmes un neko citu.
Kādu dienu Džaipurā, Rāmānudžas sampradājas sekotāji karaliskajā galmā uzsāka strīdu par Gaudījas sampradāju. Viņi paziņoja, ka Gaudījas sampradājai nav komentāra vissvarīgākajiem Vēdu reliģijas atklāsmes rakstiem — Vēdāntai, tāpēc viņiem nav sidhāntas un īstas sampradājas jeb skolas. Tas nozīmē, ka viņi turpmāk nedrīkst godināt Govindas un Gopīnāthas Dievības, jo Dievību godināšana ir jāuztic tiem, kas ir īstenas sampradājas patiesie mācekļi. Valdnieks tūlīt aizsūtīja ziņnesi uz Vrindāvanu pie Višvanāthas Čakravartī Thākura, lai paziņotu par gaidāmo diskusiju un uzzinātu, vai patiešām Gaudījas sampradāja nav nekāda Vēdāntas komentāra. Ja šāds komentārs pastāv, tad pēc valdnieka vēlēšanās to uzreiz vajadzēja nosūtīt uz Džaipuru, lai apmierinātu Rāmānudžas sampradājas panditus.
Šrī Višvanātha Čakravartī bija ļoti vecs un nespēcīgs. Viņam noteikti nebija iespējams izturēt grūto ceļojumu uz Džaipuru. Savā vietā viņš aizsūtīja savu mīļo mācekli Šrī Baladēvu. Baladēva Vidjābhūšana bija izcils zinātnieks, kas bija apguvis visus svarīgākos atklāsmes rakstus. Lielajā Rāmānudžas sampradājas panditu sanāksmē viņš izaicināja visus panditus uz zinātnisku diskusiju. Sākās ilgs un sīvs strīds, kurā Rāmānudžas skolas pārstāvji skaļi izvirzīja savus argumentus. Taču neviens no tiem neizturēja Baladēvas pārliecinošos apgalvojumus, izcilo erudīciju un pārsteidzošo saprātu. Viņš pierādīja, ka Gaudījas sampradājas dibinātājs Šrī Čaitanja Mahāprabhu pasludināja Šrīmad Bhāgavatamu par diženāko Vēdāntas komentāru. Pašā Bhāgavatamā ir teikts, ka tā ir «bhāšjānām brahma-sūtrānām», dabiskais Vēdāntas komentārs. To ir apstiprinājis Džīva Gosvāmī Šat-Sandarbhās. Tāpēc Gaudījas sampradāja ir pieņēmusi Šrīmad Bhāgavatamu par sākotnējo Vēdāntas komentāru, un neredz nekādu vajadzību pēc vēl kāda atsevišķa komentāra.
Šajā brīdī Rāmānudžas sampradājas panditi sacēla troksni: «Viņš atzīst, ka viņiem nav komentāra!» Šrī Baladēvam Vidjābhūšanam nekas cits neatlika, kā apsolīt, ka parādīs Gaudījas komentāru Vēdāntai pēc dažām dienām. Panditi bija pārsteigti, jo domāja, ka tāds neeksistē. Viņi turēja aizdomās Baladēvu par mānīšanos, taču uz kādu laiku bija izdevies viņus apklusināt.
Šrī Baladēva Vidjābhūšana, ļoti satraukts, devās uz Šrī Govindas, Rūpas Gosvāmī Dievības, templi. Noliecies Dievības priekšā ar astoņkārtīgo pranāmu, viņš izstāstīja visu, kas bija noticis. Naktī Šrī Govinda viņam pavēlēja sarakstīt Vēdāntas komentāru. «Es dodu savu atļauju to sarakstīt. Neviens nespēs atrast tajā kaut vismazāko nepilnību.» Saņēmis sapnī šo norādījumu, Baladēva ļoti nopriecājas, un viņa sirds pieplūda ar spēku, kas bija nepieciešams šī darba veikšanai. Viņš tūlīt meditēja uz Govindas lotospēdām un sāka rakstīt komentāru. Pēc dažām dienām tas bija pabeigts. Šo Vēdāntas komentāru nosauca par Govinda Bhāšju.
Kad Govinda Bhāšja tika izdota, grāmatas pielikumā Šrī Baladēva rakstīja: «vidjārūpam bhūšanam jē pradāja, khatim nitjē tēno jo māmudarāh, šrī govinda-svapna-nirdištha bhāšjē, rādhābandhu-rangāh sa džījāt». «Lai mūžīga slava Šrī Govindam! Viņš žēlsirdīgi sapnī atklāja man šo komentāru. Kunga komentāru atzinīgi novērtēja visas izglītotās un viedās personības, un par to es esmu saņēmis vārdu Vidjābhūšana, taču patiesībā visi nopelni pienākas Šrī Govindam. Lai Šrī Govinda, kas ir Šrī Rādhikas dārgā dzīvība un dvēsele, ir mūžam veiksmīgs!» Paņēmis līdzi Govindas Bhāšjas komentāru, Baladēva Vidjābhūšana ieradās valdnieka galmā, kur viņu jau gaidīja panditi. Ieraudzījuši Baladēvas komentāru, viņi nespēja pat atbildēt. Tika pasludināts, ka Gaudījas sampradāja ir uzvarējusi. Valdnieks un visi Gaudījas vaišnavi bija ļoti laimīgi. Tad panditi par godu viņa izcilajām zināšanām piešķīra Šrī Baladēvam titulu «Vidjābhūšana», kas nozīmē «tas, kurš rotājas ar zināšanām». Tas notika Šakas ēras 1628. gadā. Kopš šīs dienas Džaipuras valdnieks izdeva likumu, ka ikvienam ir jāapmeklē ārati pie Šrī Govindas, Gaudījas vaišnavu iemīļotās Dievības, diženā Vēdāntas komentāra patiesā sastādīja.
Rāmānudžas panditi, kuri pakļāvās Šrī Baladēvam Vidjābhūšanam, pieņēma viņu par savu āčārju un gribēja kļūt par viņa mācekļiem. Baladēva Vidjābhūšana izrādīja savu pazemību, izskaidrojot, ka četras sampradājas, viena no kurām ir Šrī sampradāja, ir autoritatīvas skolas, kas sludina kalpošanu Dievam kā vislabāko reliģisko praksi. Izplatot Gaudīja sampradājas atklāsmes, viņš negribēja izrādīt necieņu Šrī sampradājai, jo tas būtu liels apvainojums.
Šrīpāda Baladēva Vidjābhūšana no Džaipuras atgriezās Vrindāvanā, atnesdams uzvaras vēsti. Viņš nokrita pie Šrī Višvanāthas Čakravartī Thākura lotospēdām un pavēstīja priecīgos jaunumus. Visi vaišnavi un Vrindāvanas iemītnieki līksmoja un Višvanātha Čakravartī Thākurs deva Baladēvam Vidjābhūšanam svētību.
Lai slavēts Šrīla Baladēva Vidjābhūšana Gosvāmī!