Šrī Šrī Sva-Nijama Dvādašaka
Divpadsmit manis paša pieņemtie vadošie principi
Šrīla Saččidānanda Bhaktivinoda Thākurs
Pirmais pants
Mans godināšanas mērķis
gurau šrī-gaurangē tad-udita-subhakti-prakaranē
šači-sūnor-līlā-vikāšita-sutīrthē nidža manau
harēr nāmni prēšthē hari-tithišu rūpānuga-džanē
šuka-proktē šāstrē prati-džāni mamāstam khalu ratih
Es vēlos, lai dzīvi pēc dzīves es neaizmirstu savu stingro pieķeršanos un mīlestību uz savu garīgo skolotāju, uz Šrī Gaurāngu, uz tīrās garīgās kalpošanas aprakstiem, kurus ir pavēstījis pats Kungs, uz svētceļojumu vietām, kā Šrī Navadvīpu, Šrī Kšētru, Šrī Vrindāvanu, kas ir pārpasaulīgas un dievišķas spējas pilnas, pateicoties tam, ka šajās vietās notika Kunga brīnišķīgās spēles, uz dīkša-mantrām, kuras es saņēmu no sava garīgā skolotāja, dievišķās žēlastības iemiesojuma, uz Šrī Hari svēto vārdu, uz Kunga mīļajiem mūžīgajiem pavadoņiem, uz gada svētajām dienām, kā Šrī Ēkādašī, Šrī Džanmāštamī, Šrī Rādhāštamī, kā arī diženu vaišnavu āčārju ierašanās un aiziešanas dienām, uz Kungam visdārgākajiem bhaktām, kas stingri seko Šrīlas Rūpas Gosvāmī pēdās, un uz svētajiem rakstiem — Šrīmad Bhāgavatamu un citiem —, kurus pavēstīja Šrīla Šukadēva Gosvāmī.
Otrais pants
Kunga Čaitanjas mūžīgā personība un norādījumi
sadā vrindāranjē madhura-rasa-dhanjē rasa-majah
parām šaktim rādhām parama-rasa-mūrtim ramajati
sa čaivājam krišno nidža-bhadžana-mudram upadišān
šačī-sūnur gaudē prati-džāni mamastām prabhu-varāh
Visaugstais Kungs Šrī Krišna ir visu dievišķo un prieku radošo rasu personības iemiesojums. Bet Šrī Rādhika ir visu Krišnas dievišķo spēju augstākā mājvieta. Viņa iemieso augstāko rasu — mīlestību atšķirtībā. Kungs Šrī Krišna nepārtraukti bauda, sniedzot prieku Šrī Rādhikai ar mīlestības pilnu kalpošanu Viņai gan dienu, gan nakti slavenajā Vrindas mežā, kurā ir paslēpta par visu saldākā un visucaurstrāvojošā madhura-rasas bagātība. Tas pats Kungs Krišna kļuva par mātes Šačī dēlu, kurš vienlaicīgi, tomēr atsevišķi mūžīgi dzīvo Gauda-dēšā, lai mācītu cilvēkiem garīgo kalpošanu Viņam. Es vēlos, lai Šačī-nandana kļūst par manu Visaugsto Kungo un skolotāju, lai Viņš vienmēr, dzīvi pēc dzīves dodot norādījumus par garīgo dzīvi, parādās manā priekšā.
Trešais pants
Atteikšanās no lietām, kas ir nelabvēlīgas Šrī Rādhā-Krišnas mūžīgajai kalpošanai
na vairāgjam grāhjam bhavati na hi jad bhakti-džanitam
tathā gjānam bhānam čiti jadi višēšam na manutē
sprihā mē nāštangē hari-bhadžana-saukhjam na hi jatas
tato rādhā-krišna-pračura-paričarja bhavatu mē
Es nepieņemšu tā saucamo atsacīšanos vai askētismu, ja tā nepalīdzēs man pastāvīgi vairot mūžīgo un mīlestības pilno garīgās kalpošanas noskaņu. Es negribu apgūt tā saucamās zināšanas vai nodarboties ar intelektuāliem meklējumiem, ja tie neatklāj Kunga un Viņa bhaktu mūžīgo individualitāti, kas izpaužas viņu mūžīgajās ikdienas rotaļās. Es nevēlos nodarboties ar astoņpakāpju jogu, jo ne ar vienu šīs jogas veidu nevar baudīt prieku, ko dod mīlestības pilna kalpošana Kungam Hari. Labāk es uzticīgi un no visas sirds dienu un nakti kalpošu Šrī Šrī Rādhā-Krišnam, jo šāda kalpošana ir gan mērķa sasniegšanas veids, gan pats mērķis.
Ceturtais pants
Kādā vietā dzīvot un kādā nedzīvot
kutirē ‘pi kšudrē vradža-bhadžana-jogjē taru-talē
šači-sūnos tīrthē bhavatu nitaram mē nivasatih
na čānjatra kšētrē vibudha-gana-sēvjē pulakito
vāsāmi prasādē vipula-dhana-rādžjanvita iha
Es vēlos visu laiku dzīvot mazā, vientuļā mājā zem vēlmju koka vissvētākajā zemē — Šrī Navadvīpa-dhāmā, kuru ir svētījušas Šrī Šačī-Nandanas lotospēdas. Šāds bhadžana-kutīrs ir vislabākā vieta, kur var visu laiku atcerēties dievišķā pāra ikdienas rotaļas Šrī Vradža-dhāmā, kā arī kalpot tām. Es nedzīvošu nekur citur, pat tādā vietā, kuru dedzīgi vēlas sasniegt diženākie no viedajiem un augstie padievi. Mani nepiesaista citas vietas šajā pasaulē. Pat visgreznākās pilis un tempļi, kuros atrodas vislielākās pasaules bagātības, kā arī greznas pilsētas un valstis man nav vajadzīgas vairāk kā vienkāršs bhadžana-kutīrs Šrī Navadvīpa-dhāmā.
Piektais pants
Īstenā dharma, kas brīva no visiem apzīmējumiem
na varnē šaktir mē na khalu mamatā hjāšrama-vidhau
na dharmē nādharmē mama ratir ihastē kvačid api
param tat-tad-dharmē mama džada-šarīram dhritam idam
ato dharmān sarvān subhadžana-sahajann abhilāšē
Es neidentificēju sevi ar kādu no sabiedrības kārtām — brāhmaniem, kšatrijiem, vaišjām un šūdrām. Tāpat es neuzskatu sevi par brahmačārī, grihasthu, vānaprasthu vai sanjāsī. Es neizrādu cieņu pret tā saucamo reliģisko dievbijību, un man ir vienaldzīga arī tā saucamā bezdievība jeb grēcīgā darbība. Es vēlos tikai to, kas ir vajadzīgs, lai uzturētu materiālo ķermeni, ar kuru es varu nodarboties ar tīru garīgo kalpošanu. Tas ir īstenais labums, pēc kura es tiekšos, kamēr vien pastāvēs materiālais ķermenis.
Sestais pants
Labvēlīgs, autoritāšu atzīts garīgais ceļš un bhaktas īpašības
sudainjam sāraljam sakala-sahānam manada-danam
dajam svikritja šrī-hari-čarana-sēvā mama tapah
sadāčaro sau mē prabhu-pāda-parair jah samuditah
prabhoš čaitanjāsjākšaja-čarita-pījuša-kritišu
Esmu devis stingru zvērestu vienmēr uzturēt bhakti pret Šrī Hari lotospēdām. Lai spētu izpildītu šo zvērestu, es cenšos izkopt sevī šādas īpašības: attiecībās ar ikvienu dzīvo būtni būt ļoti pazemīgam, ievērot vienkāršību un tīrību ikdienas pienākumu izpildē, būt ļoti pacietīgam gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos apstākļos, izrādīt cieņu ikvienam, neatkarīgi no personas stāvokļa, izjust žēlastību pret visām dzīvajām būtnēm un izrādīt šo žēlastību ar saviem darbiem. Diženi bhaktas, kas bez novirzīšanās tīri garīgi kalpo Šrī Čaitanjam Mahāprabhu, ir ieteikuši nodarboties ar pārpasaulīgām darbībām. Tās ir aprakstītas grāmatās, kas veltītas Kunga Šrī Krišnas Čaitanjas Mahāprabhu mūžīgajām spēlēm. Es nodarbojos tikai ar to pārpasaulīgo praksi, kuru ir ieteikuši diženi bhaktas un kurai sekoja pats Kungs Čaitanja.
Septītais pants
Atteikšanās no lietām, kas nav saistītas ar Šrī Rādhiku
na vaikunthē rādžjē na ča višaja-karjē mām ratir
na nirvānē mokšē mama matir īhastē kšanām api
vradžanandād anjād dhari-vilāsitam pāvanam api
kathānčin mām rādhānvaja-virahitam no sukhajati
Es negribu dzīvot Vaikunthā, uz garīgās valstības planētas, pār kuru valda Šrī Šrī Lakšmī-Nārājana; es negribu arī dzīvot materiālajā pasaulē, lai jutekliski baudītu. Es nekad, nekad nevēlēšos sasniegt dievišķu bezpersoniskās atbrīves svētlaimi. Ir daudz stāstu par Šrī Hari pārpasaulīgajām spēlēm, kas var šķīstīt visas saistītās dvēseles, taču tās man nesagādā īstenu prieku, jo šīs rotaļas ir pavisam citādas nekā svētlaimīgās Vradžas ekstāzes un tās nevēsta par attiecībām ar Šrī Rādhiku, kura ir vienīgais augstākā prieka avots.
Astotais pants
Atteikšanās no sliktas sabiedrības
na mē patni-kanjā-tanajā-džanāni-bandhu-ničaja
harau bhaktē bhaktau na khalu jadi tēšām sumamatā
abhaktānām-anna-grahānām api došo višājinām
katham tēšām sangād dhari-bhadžana-siddhir bhavati mē
Es novērsīšos no savas sievas, meitām, dēliem, mātes un visiem draugiem, ja viņi nebūs apveltīti ar neviltotu pieķeršanos Kungam Hari, Viņa bhaktām vai garīgajai kalpošanai. Pieņemt ēdienu, kuru pagatavojuši nebhaktas vai materiālistiski cilvēki, kas tiecas pēc jutekliskām baudām, noteikti ir liels grēks. Kā gan es varēšu sasniegt mūžīgo pilnību Hari bhadžanā, paliekot šādu cilvēku sabiedrībā?
Devītais pants
Izvairīšanās no bhaktām, kas aiz iedomības nepievērš uzmanību Šrī Rādhikai
asat-tarkair-andhān džada-sukha-parān krišna-vimukhān
ku-nirvānāsaktam satatām ati-dūre pariharān
arādham govindam bhadžati nitaram dambhikatajā
tad-abhjāsē kintu kšanam api na jāmi vratām idam
Ir daudz cilvēku, kas izliekas par augsta līmeņa bhaktām. Lai pilnveidotos kalpošanā Kungam, viņi ir ilgu laiku izvairījušies no sliktas sabiedrības jeb no tiem, kas ir kļuvuši akli no maldīgiem argumentiem, kas izriet no tā saucamās intelektuālās loģikas, no tiem, kas kā neprātīgi ir pieķērušies nedzīvā materiālā ķermeņa priekiem, no tiem, kas noliedz un ienīst Kungu Šrī Krišnu, un no tiem, kas tiecas sasniegt impersonālo atbrīvi. Viņi ir veiksmīgi atmetuši to visu, tomēr dažreiz šie cilvēki godina Kungu Govindu bez Šrīmatī Rādhārānī. Tas liecina, ka viņi ir ļoti lepni un augstprātīgi pret Šrī Rādhiku, kura ir vislabākā Govindas godinātāja. Tāpēc es nekad, nekad netuvošos šādiem tā saucamajiem bhaktām. Es to zvēru.
Desmitais pants
Kā dzīvot vienkārši un nodarboties ar vradža-bhadžanu līdz pašai nāvei
prasādanna-kšīrāsana-vāsana-patrādibhir aham
padārthair nirvahja vjavahritim asangah ku višajē
vāsam īša-kšētrē jugala-bhadžanā nandita-manas
tanum mokšjē kālē juga-pada-paranam pāda-talē
Dzīvojot vienkārši, pieņemot tikai nepieciešamo, ēdot no graudiem un piena pagatavotu prasādu, Visaugstajam Kungam piedāvātā ēdiena pārpalikumus jeb žēlastību, nēsājot vienīgi apģērbu, kas piedāvāts Dievībai, izmantojot tīrus katlus un virtuves piederumus tikai kalpošanā Kungam, es vienmēr būšu brīvs no jutekliskām baudām. Dzīvojot pie Rādhā-kundas (Šrī Rādhikas mājvietas) un godinot dievišķo pāri ar svētlaimīgu prātu, pienāks laiks, kad man būs jāatstāj ķermenis. Es nomiršu pie tāda bhaktas lotospēdām, kurš pats kalpo dievišķajam pārim.
Vienpadsmitais pants
Kā godināt Šrī Rādhikas tīrā bhaktas lotospēdas
šačī-sūnor-agja-grahana-čaturo jo vradža-vanē
parārādhjam rādhām bhadžati nitaram krišna-rasikam
aham tvētāt-padāmritam anudīnam naišthika-mana
vahējam vai pitvā širasi ča mudā sannati-jutah
Ir bhaktas, kas ir prasmīgi un pieredzējuši Šrī Šačī-nandanas norādījumu pildīšanā. Šādi bhaktas vienmēr un visur godina tikai Šrīmatī Rādhārānī, kas ir visdiženākā personība un kas visu laiku ir dziļi iegrimusi Šrī Krišnas attiecību dievišķo rasu baudīšanā. Šie tīrie bhaktas no visas sirds veic savu noslēpumaino kalpošanu, uzticot sevi vienīgi Šrī Rādhikai. Tāpēc viņi vienmēr dzīvo Šrī Vradža-mandalā. Es uz savas galvas uzliešu ūdens nektāru, kurā nomazgātas šādu bhaktu lotospēdas. To padzēries, es izjutīšu lielu prieku un ar mīlestības pildītu sirdi es laimīgi nokritīšu uz zemes šo bhaktu priekšā, izrādot viņiem augstāko cieņu, kādu vien es spēju. Es esmu apņēmies to darīt atkal un atkal katru dienu.
Divpadsmitais pants
Stingra apņemšanās atbrīvoties no maijas, katru dienu dzīvojot saskaņā ar šīm lūgšanām
harēr dāsjam dharmo mama tu čira-kalām prākritito
mahā-mājā-jogād-abhinipatitah duhkha-džalādhu
ito jasjāmj ūrddhvam sva-nijama-suratja prati-dinām
sahajo mē mātram vitatha-dalāni vaišnava-kripā
Kā ikvienai garīgai dvēselei, mana dabiskā tieksme ir mūžīgi ar mīlestību un bhakti kalpot Kungam Hari, taču Kunga varenās mahāmaijas ietekmes dēļ es tā vai citādi esmu dziļi iegrimis materiālo bēdu un ciešanu plašajā okeānā. Es izkļūšu no maijas pasaules un nokļūšu garīgajā valstībā tikai tad, ja uzticīgi ievērošu divpadsmit paša pieņemtos zvērestus. Un vienīgais veids, kā es iegūšu spēku sekot šiem zvērestiem, ir saņemt visu vaišnavu, Kunga bhaktu, žēlastību. Lai viņu bezcēloņu žēlastība un līdzjūtība, kas atbrīvo no visiem maldiem, kļūst par manu vienīgu draugu un ceļvedi visos laikos.
Trīspadsmitais pants
Phala-šruti — mūžīgās kalpošanas svētība, ko var iegūt izlasot šīs lūgšanas
kritam kēnāpjētāt sva-bhadžana-vidhau svam nijamakam
parthēd jo višraddhah prija-jugala-rūpē ‘rpita manah
vradžē rādhā-krišnau bhadžati kila samprāpja nīlajam
sva-mandžarjāh paščād vividha-varivasjam sa kurutē
Šīs lūgšanas «Sva-nijama dvādašaku» ir uzrakstījis kāds bhakta, lai atrastu sev piemērotu bhadžanas noskaņu. Ja kāds bhakta lasa šo stavu ar īpašu un stingru ticību, pilnībā vēršot savu prātu uz viņam visdārgākā dievišķā pāra Šrī Šrī Rādhā-Govindas visaugstajiem brīnišķīgajiem veidoliem vai uz dievišķi skaistajiem Viņu Dievību veidoliem, vai uz skaisto Šrī Gaura-Sundaru, kas ir Šrī Šrī Rādhā-Govindas kopējais veidols, vai uz Šrīlu Rūpu Gosvāmī, Šrī Šrī Rādhā-Govindas un Šrī Gaurasundaras vismīļāko bhaktu, tad šis veiksmīgais lasītājs noteikti atradīs sev vietu mūžīgajā mājvietā Šrī Vradža-dhāmā. Vienmēr sekojot savam mandžarī-guru, savā garīgajā mandžarī veidolā, viņš piedalīsies dažādu veidu ekstātiskajā mūžīgajā kalpošanā, kuras vienīgais mērķis ir godināt Šrī Šrī Rādhā-Krišnu.
Tā beidzas Šrīlas Bhaktivinodas Thākura pēdējais darbs «Sva-nijama dvādašaka».