Spēja melnu padarīt par baltu
Tā ir mūsu laikmeta īpašība, lai attaisnotu savus netikumus. Grēks tiek uzskatīts par normu, meli par patiesību. Piemēram, laulība kā tāda ir Dieva noteikta un svētajos rakstos apstiprināta. Tā ir ģimenes un nācijas pamats. Kas notiek mūsdienās? Daudzi uzskata, ka kopdzīve var būt bez laulības iesvētības dievnamā vai reģistrācijas laulību iestādē, ir norma, jo, lūk, rietumos, kas mums arvien liekas paraugs, visi dzīvo, kā viņiem patīk, pat kā suņi un kaķi – saskrien kopā un atkal aizskrien katrs uz savu pusi, bez kādas svētības, bez jebkādas atbildības par sievu un bērniem. Jo lūk, tā ir brīvība. Slavenais vācu psihiatrs Zigmunds Freids nosodīja kristietību kā atpalikušu tradīciju, kas ierobežo cilvēka dabiskās tieksmes, īstenot savu seksuālo dzīvi – brīvi un bez kādiem aizspriedumiem. Līdz ar to tika sagrauti ģimenes dzīves pamati un netiklība uzskatīta par normu. Jo visi tā dara. Bībeles norādījumi par grēku tiek uzskatīti par novecojušiem, jo, lūk, tagad ir cits laikmets. Jo, lūk, hormonus un dzimumtieksmi galu galā ir iestādījis Dievs. Jā, tā ir taisnība.
Paskatīsimies, kādas tam visam ir sekas. Sekas ir graujošas, laulība kā tāda netiek ņemta vērā, piecdesmit procenti ģimeņu ir izjauktas, sievas audzina bērnus bez tēva. Viņai vajadzīgs materiālais pabalsts uzturlīdzekļu veidā, ko ir grūti piedzīt no otra vecāka, vai arī valsts pabalsts. Zaudē visi – sieva, bērni, valsts.
Bērns bez tēva nevar justies laimīgs, jo tēvam būtu jābūt paraugam, kam sekot. Māte aizvieto tēvu strādājot, bērns meklē laimi ārpus ģimenes, nesaņem tēva mīlestību. Tā ir nācijas traģēdija. Tāpēc ir narkomāni, zagļi, smēķētāji, jo tēva vietā bērna paraugs ir uz ielas. Skolā zēnus un meitenes neaudzina ģimenes dzīvi, bet gan māca, kā aizsargāties no agras grūtniecības un māca abortus. To visi zina, tas nav nekas jauns.
Protams, ir daudzas ģimenes, kuru kopdzīve nav nekur reģistrēta, un viņi dzīvo laimīgi līdz brīdim, kamēr jāpierāda paternitāte, kādreiz pat caur tiesu. Tomēr no garīgā viedokļa šādai laulībai nav svētības. Ar rituālu iesvētītai laulībai ir svētuma pazīme, jo Dievs grib, lai dzimtu labi pēcnācēji, dvēseles, kurām jāpiedzimst uz zemes un arī bērna ieņemšanai ir vēlama svētība, kā māca senās Vēdas. Jo tad piedzimst paklausīgi, labi bērni ar labām īpašībām. Un tas veido stabilu nāciju un valsti. Piemēram, musulmaņu ģimenēs vai Indijā nav šķiršanās, tur visi kopā nodzīvo līdz vecumam. Un sieviete, un bērni ir apmierināti, jo tēvs ir atbildīgs par ģimenes saglabāšanu. Arī pretapaugļošanās līdzekļi ir pret Dieva plānu.
Kāda ir izeja? Indijā no seniem laikiem bērni mācījās gurukulā, kur viņiem no mazotnes mācīja kontrolēt savas dzimumdziņas. Šādi bērni izaugot var plānot savu ģimeni un nebūs ne abortu, ne vajadzības lietot aizsarglīdzekļus.
Tomēr daudzbērnu ģimenei ir sava svētība, jo bērni izaug draudzīgi, izpalīdzīgi, ar labām īpašībām. Ģimene ir kā balsts arī nācijai un valstij. Ieskatīsimies Bībeles vēsturē. Sodoma un Gomora; nācijas bojā eja notika tieši vispārējas netiklības dēļ. Un ne tikai tur.
Vēl lielāks grēks ir homoseksuālisms un pedofilija. Homoseksuāļi tiecas pēc varas; apgalvo, ka viņu tiesības ir apspiestas. Taču visi zina, ka ir slaveni dziedātāji, aktieri un citi, kuriem visi pat aplaudē. Neviens viņus nenosoda. Vara viņiem vajadzīga tāpēc, lai īstenotu savus netīros plānus – adoptēt bērnus, no kuriem izaugtu jauni pedofili. Tā ir nācijas un ģimenes graušana. Par to sīki rakstīja žurnālists Stendzenieks. Homoseksuāļi grib arī skolās brīvi rādīt filmas, izdot brošūras par viendzimuma laulības priekšrocībām. Tā var melnu darīt par baltu. Paldies Dievam, Latvijā vēl ir saglabāti kristietības pamati, baznīckungi atklāti runā, ka homoseksuālisms saskaņā ar Bībeles kanoniem skaitās grēks. Dievs ir plānojis divdzimumu ģimenes, kurās dzimtu bērni. Tikai tā var saglabāt nāciju un valsti.
Ideālais variants ir, ja abi vecāki ir dievbijīgi, tad ģimenē valdīs saskaņa, un visi būs apmierināti.
Lakšmīprija dēvī dāsī