Mīlestības princips
Pasaulē mīlestība saistās ar seksu, bet sekss ir Dieva plāns, lai caur to pasaulē varētu piedzimt tās dvēseles, kurām šeit ir jāizdzīvo sava karma, tas ir jābauda savu darbu labos augļus un jācieš no sliktiem augļiem, kas uzkrāti iepriekšējās dzīvēs. Visas dzīvās būtnes – augi, dzīvnieki un cilvēki, pilda šo Dieva plānu. Augi rada pēcnācējus ar sēkliņām, mikrobi – caur sviedriem, dzīvnieki – ar olām, zīdītāji dzīvnieki un cilvēciskās būtnes – caur fizisku kontaktu. Visa dzīvā radība ne tikai rada pēcnācējus, bet arī aizsargā un mīl tos.
Visas dzīvās būtnes ir dvēseles, kas pastāv mūžīgi, jo ir Dieva mazās daļiņas. Dieva esamība Vēdās aprakstīta kā sat-čit-ānanda, tas ir mūžība, absolūtās zināšanas un svētlaime. Tas pats attiecas uz visām dvēselēm, t.i. tās ir mūžīgas, nes sevī zināšanas un mīlestību. Cilvēka dzīves mērķis ir atraisīt no sirds dziļumiem šo augstāko mīlestību, t.i. mīlestību pret Dievu. Tomēr tas nav tik viegli, jo dvēsele uz zemes ir pārklāta ar matērijas sārņiem. Palīdzēt var tikai svētie (sādhu) vai garīgie skolotāji, jo viņi jau ir izgājuši šos garīgās attīstības ceļus. Garīgā mīlestība pret Dievu ir mūžīga, tā ir nesavtīga un dod neizmērojamu svētlaimi (ānandu), tā iepriecina Visaugsto Kungu, un Viņš atsaucas uz to. Patiesībā Viņa mīlestība ir neaptverama, tā nāk pār mums jau avansā neatkarīgi no tā, vai esam grēcīgi vai dievbijīgi. Mīlestība pret Dievu ir atslēga, ar kuru varam nonākt Dieva valstībā un tur saskarsmē ar Dievu baudīt mūžīgu svētlaimi. Vēdās ir samērā sīki aprakstīta Dieva valstība, no kuras neviens vairs neatgriežas uz zemi.
Tad kāpēc mēs to negribam? Tāpēc, ka, neko par to nezinot un nesaprotot, mēs esam cieši jo cieši pieķērušies pasaulīgai dzīvei ģimenē, sabiedrībā, nācijā, valstī. Ko tad darīt, kā pārraut šīs važas? Ar garīgo praksi. Katram tā var mazliet atšķirties, jo mēs esam un būsim mūžīgie indivīdi, kas ir un būs dažādi. Kungs Čaitanja, pēdējais Krišnas avatārs uz zemes 500 gadu atpakaļ, stingri ieteica daudzināt svētos Krišnas vārdus “Harē Krišna…
Tieksme mīlēt mūsos ir no Dieva, bet nemīlot un nesaprotot Dievu, mūsu mīlestība izpaužas materiālā plāksnē, t.i., pret cilvēkiem, dzīvniekiem un citiem materiāliem objektiem – naudu, mantu, varu u.c.
Viņš pats ar personīgo piemēru pastāvīgi dziedāja šo mantru un ieteica to dziedāt visiem. Šajā melu, liekulības, krāpnieku un zagļu laikmetā šī metode ir visvieglākais ceļš, kā atraisīt mīlestību pret Dievu. Viņš vēl ieteica bez mantras uzklausīt vai lasīt svētos rakstus kā Bhagavad-gītu vai Šrīmad Bhāgavatu, tikties ar bhaktām, kuri to praktizē, apmeklēt tempļus un tur godināt Dievu, dzīvot svētvietās. Tā palēnām mūsos atplauks mīlestība pret Dievu un visām būtnēm, tad vīrs un sieva mīlēs viens otru garīgā līmenī, patiesi mīlēs bērnus, dzīvniekus un visu dzīvo radību. To pašu ir sludinājis arī Kungs Jēzus Kristus. Ja gribam būt laimīgi, tad atliek tikai darboties. Ja atmetīsim televizoru, tad tam atradīsies arī laiks. Lai mūžam slavēts ir Tas kungs.
Lakšmīprija dēvī dāsī