Meža ugunsgrēks un svelmainā ghata

Meža ugunsgrēks un svelmainā ghata

Tridandisvāmī Šrī Šrīmad Bhaktivēdānta Nārājana Mahārādža

Singapūra: 2001. gada 15. februārī

Reiz Krišna ar ganuzēniem ganīja govis, kuru skaits bija vairāki miljoni. Krišnam vienmēr seko tik daudz govju, ka tās nemaz nevar saskaitīt. Viņi visi devās uz Bandīravanu, kas ir viens no divpadsmit galvenajiem Vrindāvanas mežiem. Viņi pārgāja no viena meža uz otru līdz sasniedza Bandīravanu, un tur sāka spēlēties. Rāma, Krišna un visi viņu draugi — Dāma, Sudāma, Šrīdāma, Vasudāma, Lavanga, Stokakrišna un daudzi citi — no visas sirds nodevās rotaļām.

Lai gan Krišna ir Dieva Augstākā Personība un Viņa izvērsuma izvērsuma izvērsums rada materiālo pasauli, Krišna pats tajā neko nedara. Viņš vienkārši vēlas, un viss uzreiz notiek. Lai gan Viņš ir Dieva Augstākā Personība, Viņš vienmēr spēlējas Vrindāvanā ar saviem mīļajiem ganuzēniem, gopī, Māti Jašodu, Nandu Bābā un citiem saviem pavadoņiem. Ja Dievs kaut ko vēlas, tad «visi bailēs dreb». «Vējš pūš bailēs no Viņa, Brahma bailēs no Viņa rada pasauli, Šiva iznīcina trīs pasaules bailēs no Kunga, un tāpat Durga uzrauga materiālās pasaules cietumu, un visi padievi nodarbojas ar Visuma uzturēšanu.» Nedomājiet, ka Krišna bija ļoti vājš vai nesaprātīgs, kā jebkurš cits mazs zēns, kas spēlējas ar ganuzēniem.

Krišna aizrautīgi rotaļājās ar Rāmu, Šrīdāmu, Subalu un citiem ganuzēniem. Spēlējoties viņi aizmirsa par govīm, un tās brīvi klīda apkārt. Krišna vienmēr raudzījās uz govīm, jo tās gāja Viņam pa priekšu. Viņš nekad tās neatstāja aizmugurē. Taču šoreiz viņi par tām aizmirsa. Govis sev priekšā ieraudzīja zaļu zāli. Tās pagāja uz priekšu un ieraudzīja tālāk vēl sulīgāku zāli, un tūlīt gāja pie tās. Jamunas krastā ganās ļoti daudz cūku — zilonis nespētu paiet šajā vietā, neuzkāpjot kādai virsū. Taču tur ir tikai karstas smiltis. Karstās dienās galvu cepina svelmainie saules stari, bet kājas dedzina «verdošās» smiltis. Šajā vietā cilvēks izjūt lielas ciešanas.

Krišna, par visu aizmirsis, spēlējās ar ganu zēniem, bet govis sāka skaļi raudāt, it kā degtu ugunī. Zēni, nezinādami, kur ir palikušas govis, ļoti satraucās. Viņi domāja: «Govis ir mūsu vienīgā bagātība. Kā gan mēs, tās pazaudējuši, varēsim rādīties tēviem un māmiņām?» Zēni neko neteica Krišnam un Baladēvam. Viņi nekavējoties sāka iet pa govju pēdām. Vērojot govju pēdu nospiedumus un nokosto zāli, viņi pēc kāda laika nonāca līdz vietai, kur atradās govis.

Krišnas govis ir trejādas: govis, kas vēl nav atnesušas teliņu, govis, kurām jau ir teliņi, un melnas govis. Krišnas draugi atrada tās visas. Gan govīm, gan ganuzēniem bija ļoti karsti. Netālu bija izcēlies ugunsgrēks, kas ātri izplatījās pa visu apkārtni. Koki ar garām, sausām lapām un sausā zāle vienā mirklī uzliesmoja. Šķita, ka ganuzēniem un govīm tūlīt būs jāiet bojā. Viņi izmisīgi izsaucās: «Baladēva, Baladēva! Krišna, Krišna! Jūs abi esat tik vareni! Glābiet mūs! Glābiet mūs! Glābiet mūs! Mums draud briesmas! Mēs ejam bojā!» Tiklīdz zēni izrunāja Krišnas un Rāmas vārdu, tā abas personības nostājās viņu priekšā. Krišna sacīja: «Nebaidieties! Nebaidieties! Es esmu ar jums. Visi aizveriet acis.»

Kāpēc Krišna lika visiem aizvērt acis? Krišna atcerējās: «Reiz Es Brahmānda-ghātā apēdu nedaudz zemes, un zēni nosūdzēja mani māmiņai. Tad viņa Man lika atvērt muti, lai paskatītos, kas tajā atrodas. Ja es nelikšu ganuzēniem aizvērt acis, tad viņi atkal sūdzēsies par mani. Jeb varbūt, redzot, ka es riju uguni, viņi nobīsies tik ļoti, ka zaudēs dzīvību.» Tāpēc Krišna lika visiem aizvērt acis. Pēc īsa brīža Krišna sacīja: «Tagad viss ir kārtībā. Jūs varat atvērt acis.»

Ganuzēni ieraudzīja brīnišķīgu skatu. Viņi sēdēja tai pašā vietā, kur iepriekš bija spēlējušies, — banjankoka ēnā, Jamunas krastā — un gaiss bija patīkami vēss. Apkārt sēdēja visas govis un gremoja zāli. Viņi visi aizmirsa, kas tikko bija norisinājies, un domāja, ka tas ir bijis tikai sapnis.

Šim stāstam ir ļoti dziļa nozīme. Šī līla patiešām norisinājās, taču tai ir arī simboliska nozīme. Šajā stāstā ir lietots vārds «go», kas nozīmē «govis» un arī «jutekļi». Krišna ir visu jutekļu valdnieks. Ja cilvēks ar visiem jutekļiem kalpo Krišnam, tad viņš ir laimīgs. Ja bhakta aizmirst Krišnu un sāk ar jutekļiem baudīt, tad viņš nevar būt laimīgs. Materiālajā pasaulē ir vienas vienīgas problēmas. Cilvēks agrākajās dzīvēs veikto darbību dēļ gūst noteiktus iespaidus, kas nosaka pašreizējo ķermeni. Ķermenis pamazām noveco, un cilvēks izjūt lielas ciešanas. Viņš saskaras ar neskaitāmām problēmām, tomēr uzskata, ka ir laimīgs.

Ja cilvēks kalpo Krišnam, tad viņš ir laimīgs. Taču, ja viņš kalpo nevis Krišnam, bet gan saviem jutekļiem, tad viņš sadegs pelnos. Viņš nekad nebūs laimīgs. Govīm un ganuzēniem draudēja sadegšana, taču, kad viņi pasauca Krišnu, kad viņi ieraudzīja Krišnu, visi kļuva laimīgi. Viņi aizmirsa visas grūtības.

Ja mēs ar jutekļiem, ķermeni, prātu un mēli negremdēsimies Krišnas apziņā, tad kādu dienu mums būs jāmirst. Draugi un radinieki aizvedīs mūsu ķermeni uz ghātu. Tad viņi aizdedzinās sārtu, un mūsu ķermenis sadegs pelnos. No tā mēs nevaram izbēgt. Tad mēs atkal piedzimsim, un mācīsimies visu no jauna. Kopš neatminamiem laikiem mēs esam dzimuši un miruši atkal un atkal, mūsu dzīves veido bezgalīgu ķēdi.

Krišna, būdams neizmērojami žēlsirdīgs, ir devis mums cilvēka ķermeni, lai mēs ar to kalpotu Viņam, daudzinātu Viņa vārdu un atcerētos Viņu. Taču mēs visu darām, lai jutekliski baudītu, un tā ir mūsu lielākā problēma dzīvē. Kad mēs nomirsim, mums būs jāatstāj vīrs, bērni, stāvoklis, bagātība un, visbeidzot, ķermenis. Kāpēc gan nemēģināt sākt daudzināt Krišnas vārdu un atcerēties Krišnu? Tas, kurš daudzina Krišnas vārdu un domā par Krišnu, viegli pārcērt bezgalīgo dzīvju ķēdi un atbrīvojas no visām važām. Viņš sasniedz Goloka Vrindāvanu, kur laimīgi kalpo Krišnam kā gopa vai gopī. Viņš saprot, ka viss agrākais ir bijis sapnis. Viņš nekad nav dzīvojis materiālajā pasaulē.

Jūs varat uzturēt savu ģimeni, bet neaizmirstiet Krišnu. Kopā ar sievu, vīru, bērniem, tēvu un māti katru rītu vai vakaru dziediet kīrtanu: Harē Krišna Harē Krišna Krišna Krišna Harē Harē, Harē Rāma Harē Rāma Rāma Rāma Harē Harē. Tas nekas, ja jūs nemākat spēlēt harmoniju. Ja jūs nemākat spēlēt mridangu, tad iztieciet ar karatālām. To var darīt arī bez karatālām. Sitiet plaukstas un dziediet Harē Krišnas mantru.

Tajā vakarā Krišna sauca visas govis ar vamšī flautas skaņām. Viņam tūlīt sekoja Dhāvalī, Šjāmalī, Tungī, Kālindī un visas pārējās govis, un kopā viņi visi gāja uz Vradžu. Vecākās gopī ieraudzīja savus bērnus atgriežamies no ganībām. Jašoda un visas citas mātes iesēdināja Krišnu savos klēpjos. Viņas, aizmirsušas par visu pārējo, no visas sirds apmīļoja Krišnu. Redzot Krišnu, simts tūkstoš gadu viņām likās kā viens mirklis, bet bez Krišnas viens atšķirtības mirklis bija kā tūkstošiem jugu.

Gopī bezgalīgi mīlēja Krišnu. Savās mājās viņas vienmēr domāja par Krišnu. Slaucot istabu vai darot citus mājas darbus, viņas dziedāja: «Govinda, Dāmodara, Mādhavēti!» Uzkopjot māju, viņas vienmēr atcerējās brīnišķīgās Krišnas rotaļas. Viņas nemeditēja uz tukšumu un nedomāja arī par pasaulīgām lietām. Kad viņas iecēla savus bērnus šūpulī, viņas neteica: «Saldu dusu!» Viņas dziedāja: «Govinda, Dāmodara, Mādhavēti!» Viņas kūla sviestu nevis savām ģimenēm, bet gan Krišnam, un vienmēr domāja par Viņu. Viņas domāja: «Cik skaists ir Krišna! Pat bez drēbēm Viņš ļoti valdzinošs.» Kuļot sviestu, viņas atcerējās Krišnas apburošās spēles un dziedāja: «Govinda, Dāmodara, Mādhavēti!»

Kāpēc gan mums nedarīt to pašu? Ja mēs dziedāsim Krišnas vārdus, tad būsim laimīgi gan šajā dzīvē gan nākošajās. Par to nav nekādu šaubu. Ja tā nebūtu taisnība, tad Šrīmad Bhāgavata, Gīta, Vēdas un Upanišadas nebūtu patiesi raksti.

Ja mēs neizlietosim naudu kalpošanā Krišnam, tad mūsu dēli un meitas un viņu pēcnācēji izmantos mūsu bagātību jutekliskās baudās. Bet mēs to varam izmantot Krišnas apziņā — savam labumam. Neaizmirstiet pasaukt citus bhaktas un kopā ar viņiem dziedāt kīrtanu par Krišnu. Harē Krišna Harē Krišna Krišna Krišna Harē Harē, Harē Rāma Harē Rāma Rāma Rāma Harē Harē.

Tam, kurš vēlas būt mūžīgi laimīgs, ir jādarbojas šādā veidā. Nelietojiet narkotikas, neēdiet gaļu un nedzeriet alkoholu. Ēdiet tikai to, ko var piedāvāt Krišnam. Daudziniet Krišnas vārdu un domājiet par viņu, un tādā veidā uzturiet savu ģimeni. Tad jūs būsiet vienmēr laimīgi. Tas ir pilnīgi noteikti. Nav neviena cita ceļa, kā tikai šis. Harināma harināma harināma ēva kēvalam.