Šrīla Bhaktivēdānta Nārājana Mahārādža Austrālijā Melburna 1999. gada 29. janvāris
Es esmu atnācis, lai dotu tikai to, ko Šrīlas Rāmānandas Rājas, Šrīlas Svarūpas Dāmodaras un Šrīlas Sanātanas Gosvāmī vadībā deva Šrīla Rūpa Gosvāmī, kas ieradās no Golokas.
Vispirms mums ir jāzina, ka mēs esam no Gaurāngas ģimenes, nevis no tās vai kādas citas biedrības. Mēs esam Šrīlas Svarūpas Dāmodaras, Šrīlas Rāmānandas Rājas un it īpaši rūpanugas vaišnavu pēctecībā, un es esmu kaut ko atnesis, lai izdalītu to jums.
Kāds ir mūsu garīgās kalpošanas mērķis? Ne tikai veikt ārišķīgas darbības, kā grāmatu izplatīšana, tempļu dibināšana un 10 hektāru fermu veidošana. Tātad mums ir jāapgūst zināšanas par mūsu dzīves misiju, par mūsu mērķi. Tiem, kas nebija pārāk augstā līmenī, viņš [A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda] uzsāka šos projektus, lai iesaistītu viņu spējas un enerģiju garīgajā kalpošanā, jo viņš zināja, ka tie nav spējīgi uz kaut ko augstāku.
«Mums visiem līdzekļiem ir jācenšas saglabāt garīgais līmenis. Tas ir galvenais. Mūsu augstākais mērķis nav kā neprātīgiem iegūt lielus namus, daudzus bhaktas, mūža locekļus, to un šito. Nē. Tas ir tikai veids, kā iesaistīt bhaktas, lai viņi varētu pielietot garīgās dzīves principus noteiktā darbā un praktiski apzināties garīgo dzīvi. Tas nav tas, ko mēs gribam. Ja mēs dienā sludinām tikai vienam cilvēkam, ja mēs viņu no sirds uzrunājam, tad ar to pietiek. Mums nav vajadzīgas lielas, lielas programmas.» — Šrīla Prabhupāda
Bhaktivēdānta Svāmī Mahārādža to raksta, lai parādītu, ka mēs esam tajā pašā pēctecībā. Daži cilvēki saka: «Ak, Nārājana Mahārādža ir citā pēctecībā, kas nav no Šrīlas Bhaktivēdāntas Svāmī Mahārādžas.» Taču patiesībā nevis Nārājana Mahārādža ir citā pēctecībā, bet gan tie, kas saka, ka viņš ir.
Tāpēc Šrīla Bhaktivēdānta Svāmī Mahārādža ir atsūtījis mani palīdzēt viņiem.
Šrīla Bhaktivēdānta Svāmī Mahārādža savās pēdējās dienās man teica: «Tev jāpalīdz maniem mācekļiem. Viņi ir kā pērtiķi, es neesmu paspējis tos labi apmācīt. Tāpēc vienmēr centies palīdzēt viņiem.»
Es sacīju viņam: «Es uzlieku tavu norādījumu sev uz galvas, es to nesīšu visu savu dzīvi.»
Es esmu lielu pateicību parādā arī Šrīlam Gouram Govindam Mahārādžam. Viņš mani satika Purī sava mūža pēdējās dienās. Viņš man sacīja: «Es gribēju tikties ar tevi jau ļoti ilgu laiku, taču es biju pakļauts šie pārvaldītājiem, un es nevarēju atnākt.» Pēc tam viņš devās uz Mājāpuru un atstāja šo pasauli. Taču viņš atstāja savus vecākos mācekļus man, un pamazām vairāk un vairāk viņa mācekļu nāk pie manis. Es esmu lielu pateicību parādā mahāpuruša-vaišnavam Šrīlam Gouram Govindam Mahārādžam.
Mums jācenšas neturēt ļaunu prātu uz citiem, bet būt tādiem, kāds bija Judhišthira Mahārādža.
Es kaut ko gribu no jums, es gribu, lai jūs vienmēr dzīvotu pēc «Manah šikšas» pirmā panta, jo tas palīdzēs jums stingri nostāties uz ceļa, kas ved uz bhakti valstību.
gurau gošthē gošthau gošthālajišu sudžanē bhūsura-ganē
sva-mantrē šrī-nāmni vradža-nava-juva-dvandva-šaranē sva
sadā dambham hitvā kuru ratim apūrva atitara-
majē svāntar bhrātaš ča ubhir abhijāčē dhrita-padāh
«Mans dārgais brāli, mans muļķa prāts! Es apņemu tavas pēdas un pazemīgu lūdzos tevi ar saldiem vārdiem. Lūdzu, pilnīgi atbrīvojies no lepnuma un izkop dievišķu un nepārtrauktu rati [pieķeršanos] Šrī Gurudēvam, Šrī Vradža-dhāmai, Vradžas iedzīvotājiem, vaišnaviem, brāhmaniem, savām dikša-mantrām, Visaugstā Kunga svētajiem vārdiem un Kišora-Kišorī, Šrī Rādhā-Krišnas, mūžīgi jauneklīgā Vradžas dievišķā pāra patvērumam.»
Dodiet man savas ausis. Guru vēlas redzēt tikai mācekļu ausis, nevis viņu bagātību. Es neesmu atnācis pēc tās, es gribu tikai uzšļakstīt jums Vrindāvanas bagātību.
Taču mācekļu pēctecība, kas nāk no Šrīlas Prabhupādas, ir teikusi, ka jums ir jālasa Šrīmad Bhāgavatama ar ausīm, un arī vaišnavu daršana ir jāsaņem tādā pašā veidā. Nemēģiniet lasīt Šrīmad Bhāgavatamu pirms tam.
Ja jūs mēģināsiet saprast šāstru, lasot grāmatu, pirms jūs esat dzirdējuši no rasika-bhāvuka-tatva-vid-vaišnava, tad jūs sapratīsiet nepareizi.
Kas ir šradha? Un kas ir bhakti-latā-bīdža? Tā ir Krišna-sēvā-vāsana, vēlme kalpot Rādhā-Krišnas jugalai ar mīlestību un pieķeršanos, tā ir īstenā bhakti-latas sēkla, un tā parādās sirdī pēc klausīšanās no īsteniem vaišnaviem.
Ārējā sēklas pazīme ir šradha, stingra ticība guru un vaišnaviem, stāstiem par Krišnu, Vēdām, Upanišadām un Šrīmad Bhāgavatamas vēstījumam.
Nākamā pazīme, kas norāda uz šradhu, ir bhaktas stingrība: «Pat ja visa pasaule ir pret mani, es nevaru atstāt bhakti. Lai gan man ir daudzas anarthas, es nekad nepametīšu bhakti ceļu.»
Ja tīra bhaktas sirdī ir šāda šradha, tad viņš meklēs visur un ikvienā, lai uzzinātu, kā laistīt šo sēklu.
Viņš sapratīs to, kas ir guru, ar klausīšanos. Tā viņš zinās, kas patiešām var palīdzēt viņam.
Kā prātā jukušais viņš ceļos no vietas uz vietu, meklējot augsta līmeņa guru, tāpat kā Šrīla Goura Govinda Mahārādža darīja, pirms satikās ar Šrīlu Bhaktivēdāntu Svāmī Mahārādžu.
Es arī biju tāds pats. Jaunībā es daudzināju svētos vārdus, it īpaši Rāmas vārdu. Tad, 16 gadu vecumā, es vienu mēnesi klausījos Šrīmad Bhāgavatamu no ļoti cildena guru. Agrāk man nepatika klausīties Šrīmad Bhāgavatamu, bet pēc tam tā bija tik patīkama.
Tikai uzticiet sevi, Krišna par visu parūpēsies. Guru ir krišna-āšraja. Dodot dikšu, viņš piešķir jums attiecības ar Krišnu mantras veidā.
Taču, ja jūs nekalpojiet guru, tad jums nebūs bhakti. Pirmā bhakti anga ir guru-padāšraja — patvēruma pieņemšana pie īstena guru lotospēdām.
Pēc vartma-pradaršaka-guru norādījumiem, bhakta nonāk dikša-guru vai šikša-guru sabiedrībā. Taču nekad nedomājiet, ka viņi ir atšķirīgi. Dikša-guru var būt arī bhaktas šikša-guru. Šrīla Rūpa Gosvāmī, Šrīla Sanātana Gosvāmī, Šrī Čaitanja Mahā-prabhu, Šrī Krišna un augsta līmeņa personības Lalita un Višākha ir mūsu šikša-guru.
Ja jums nav mīlestības un pieķeršanās, šradhas savam guru, tad jūs stāvat uz ļoti ļodzīga pamata. Vispirms ir vajadzīgs stingrs pamats. Guru-sēva ir jāveic ar visiem jutekļiem, ar sirdi un pieķeršanos, ar jebkuriem līdzekļiem. Ja jūsu guru-ništha ir vāja, tad jūs nevarat ieiet bhakti valstībā.
Ja jūsu guru krīt, un nākošais guru krīt, tad pēc tā nākošais arī krīt, un jums ir desmit guru, kas visi ir krituši, tad kā gan jūs jutīsieties dzīvē? Ja «guru» nedod krišna-prēmu vai neseko Šrī Čaitanjam Mahāprabhu, bet tikai paņem jūsu naudu, bet neko nedod pretī, tad uzreiz atsakieties no viņa. Ja guru ir vājš, vienmēr krīt, tad atrodiet īstenu guru. Kāpēc? Tāpēc, ka pēc simtiem tūkstošu dzīvju mēs esam šeit, lai atdotu dvēseli Rādhā-Krišnas jugalai, nevis kādai vājai, iekāres pilnai personībai.