Izvairies no vaišnava-aparādhas

Izvairies no vaišnava-aparādhas

Ja tu vēlies sasniegt mīlestību pret Dieva Personību, tad izvairies no vaišnava-aparādhas

Citāti no «Čaitanja-bhāgavatas»

• Dieva Personības vaišnavi ir mūžīgi tīrās dvēseles ar garīgu apziņu.
  Dažreiz kāds vaišnavs var nepiekrist cita vaišnava viedoklim, un var likties,
  ka viņi strīdas, taču jāsaprot, ka šo bhaktu attiecības ir cildenas. Muļķi,
  kas nespēj to izprast, cildina vienu bhaktu un nosoda otru. Taču cilvēks šādā
  noskaņā drīz zaudēs ticību un zināšanas. (M 5)

• Jebkurš cilvēks, kas pieņem viena vaišnava viedokli, lai nosodītu un
  kritizētu citu vaišnavu, gatavo sev ceļu uz elli. (MI 3.160.)

• Ja vaišnavus apvaino cilvēki atsacīšanās dzīvē kārtā, sanjāsī, tad šie
  apvainotāji ir grēcīgāki pat par pagrimušiem dzērājiem. Dzērājiem ir iespēja
  laboties un tikt izglābtiem, taču vaišnavu zaimotāji ir zaudējuši visas
  iespējas saņemt atbrīvi. (MI 3.41.–43.)

• Kungs Čaitanja pieņēma Džagāja un Mādhāja grēkus. Pēc tam Viņš aicināja:
  «Sāciet kīrtanu, lai melnais grēku plīvurs atstāj mani un pāriet būtnēs, kas
  zaimo Dieva Personības bhaktas. (MI 3.302.–303.)

• Tam, kurš citos vaišnavos saskata trūkumus, nespēj pilnveidoties garīgajā
  dzīvē, jo cilvēks ar šādu attieksmi atkal un atkal izdara grēkus. Tāpēc
  atbrīvojies no tieksmes kritizēt. (MI 3.313.)

• Vissmagākais svētā vārda apvainojums ir kritizēt un zaimot tīrus Dieva
  Personības bhaktas. Ak, Kunga svētā vārda avatār! Tu nekad neesi žēlīgs pret
  to, kurš zaimo bhaktas, kas pilnībā sevi veltījuši Dieva Personības svētā
  vārda sludināšanai. Šie zaimotāji iet pa ceļu, kas ved uz elli. (M 13.393.)

• Mēs secinām, ka bhakti ir augstākais princips visos likumos,
  ierobežojumos un rituālos. Likumi un ierobežojumi ir pakļauti garīgajai
  kalpošanai un tāpēc tie paši par sevi ir mazāk svarīgi. Noraidot šo patiesību,
  cilvēks krīt no sevis apzināšanās ceļa. (M 16.143.–144.)

• Bhaktas, kas pilni aizspriedumu un fanātisma, strīdas savā starpā par
  nenozīmīgām lietām. Tā viņi pamazām noiet no garīgās apzināšanās ceļa, tāpēc
  bhakta, kam ir īstenas zināšanas, izvairīsies no šādiem nevajadzīgiem
  strīdiem. (M 17.109.–110.)

• Bhakta, kurš kaut vienu reizi zaimo Dieva Personību vai Viņa bhaktas,
  zaudē spēju saprātīgi darboties. (M 19.)

• Kungs Gaurasundara ir ieradies galvenokārt tāpēc, lai atbrīvotu visas
  kritušās dvēseles izņemot tos, kuri kritizē Dieva Personības bhaktas. (M 19.)

• Vēdās ir nepārprotami norādīts, ka, klausoties Dieva Personības bhaktas
  zaimošanu, cilvēks zaudē visus dievbijīgo darbu augļus, pēc tam nonāk ellē un
  pavada tajā daudzas jo daudzas dzīves. (M 20.)

• Visas dzīvās būtnes — no augstākās līdz zemākajai — ir Kunga Krišnas
  enerģijas izvērsumi, tāpēc Krišnam nepatīk, ka tām kāds dara pāri vai zaimo
  tās. Bet to, kurš bez apvainojumiem daudzina Krišnas vārdu, Kungs Krišna ļoti
  drīz atbrīvos no materiālās dzīves važām. Vaišnavu apvainotājs var pilnībā
  zināt četras Vēdas, tomēr tas neglābs viņu no visbriesmīgākās elles planētas.
  (M 20.)

• Ja kāds uzskata, ka Mans tīrais bhakta un «Šrīmad-Bhāgavatama» neesmu Es,
  tad viņš ir pazudis uz mūžīgiem laikiem. (M 21.)

• Pat garīgais skolotājs nevar aizsargāt savu mācekli no Kunga dusmām, ja
  māceklis izdara vaišnava-aparādhu. Ja māceklis ir kļuvis par zaimotāju, tad
  arī guru ir jāpārcieš grūtības, lai atbrīvotos no aparādhas sekām. Ja guru ir
  ļoti izcils bhakta, tad viņš to izdara viens pats, bet, ja garīgā skolotāja
  bhakti ir nepietiekama, tad viņš kopā ar mācekli nonāk uz elles planētas. (M
  22.)

• Patiess Kunga Nitjānandas bhakta nekad nekritizē citus, viņš visu laiku
  svētlaimē cildina Kungu Čaitanju. Veicot garīgo kalpošanu, viņš izvairās arī
  no šķēršļiem un klupšanas akmeņiem garīgajā kalpošanā. (M 22.)

• Daži, domādami, ka vaišnavi ir uz dažādiem līmeņiem, daudzina vienu
  vaišnavu un nopeļ citu, taču viņi izdara nopietnu apvainojumu, par ko tiem būs
  smagi jācieš. (M 22.)

• Dažreiz viens izcils bhakta var strīdēties ar citiem bhaktām, taču
  jāzina, ka tās ir pārpasaulīgas attiecības, kas notiek ar Kunga Krišnas gribu.
  Nevajag pieņemt vienas vai otras puses viedokli, jo viņi visi ir cildeni
  vaišnavi, citādi mēs izdarīsim vaišnava-aparādhu. (M 23.)

• Ikviens var kļūt par īstu vaišnavu, ja kalpo Kungam Krišnam un nemeklē
  trūkumus citās būtnēs. (M 23.)

• Tas, kurš godina Krišnas lotospēdas un sirdī pieņem visus vaišnavus,
  saprotot, ka tie ir ļoti dārgi Dieva Personībai, bez grūtībām pārpeldēs
  materiālās esamības okeānu. (M 24.)

• Bhakta, kurš neklausās Kunga Čaitanjas norādījumus par to, kā izvairīties
  no vaišnava-aparādhām, ir muļķis un, nezinādams neko par apvainojumiem, nonāks
  lielās grūtībās. (M 22.)

(no «Čaitanja Bhāgavatas», ko sarakstījis Šrīla Vrindāvana Dāsa Thākurs)

Harē Krišna Harē Krišna Krišna Krišna Harē Harē
Harē Rāma Harē Rāma Rāma Rāma Harē Harē