Ieskats Šrīmad Bhāgavatamas poēzijā
Šī grāmata satur stāstus par Kungu Krišnu
Kungs Šjāmasundara is skaists kā lotosa zieds, kas izplaukst rudenī.
Dieva Augstākā Personība, Augstākā Dvēsele, ir bez sākuma. Kungs ir brīvs no materiālās dabas īpašībām, un Viņš pastāv ārpus materiālās pasaules. Viņa mirdzums, kas uztur Visumu, dod iespēju saskatīt Kungu it visur.
šrī čaitanja mano-‘bhīštam
sthāpitam jēna bhū-talē
svajam rūpa kadā mahjam
dadāti sva-padāntikam
Kad gan Šrīla Rūpa Gosvāmī, kas ir izplatījis Kunga Čaitanjas misiju visā pasaulē, dos man patvērumu pie savām lotospēdām.
Materiālās pasaules smalko elementu radīšana
no Šrīmad Bhāgavatamas 3. dziedājuma 26. nodaļas
Rotaļādamies Dieva Augstākā Personība, visdiženākais no visiem varenajiem, iegāja smalkajā materiālajā enerģijā, kas apveltīta ar trīs dabas īpašībām un kas saistīta ar Višnu.
Trīs dabas īpašību sadalīta, materiālā daba rada dažādus dzīvo būtņu veidolus. To redzēdamas, dzīvās būtnes materiālās enerģijas ietekmē nonāk maldos, jo šī maldinošās enerģijas iezīme aizklāj īstenās zināšanas.
Pārpasaulīgā dzīvā būtne, aizmirsusi savu īsteno stāvokli, uzskata materiālo enerģiju par savu darbības lauku un, nonākusi maldos, domā, ka pati ir visu darbību veicēja.
Materiālā apziņa liek dzīvajai būtnei nokļūt laicīgās enerģijas valgos, kas ir tās dažādo ciešanu cēlonis. Lai gan garīgā dvēsele ir bezdarbīga un pārpasaulīga un to nesaista materiālā darbība, tā tiek ieslēgta saistītās dzīves važās.
Materiālā daba ir saistītās dvēseles ķermeņa, ķermeņa jutekļu un jutekļu pārvaldošo dievību, padievu, rašanās cēlonis. Tas ir zināms mācītiem ļaudīm. Garīgā dvēsele, kas pēc dabas ir pārpasaulīga, izjūt pašas sagādāto prieku un ciešanas.
Dieva Augstākā Personība sacīja: Mūžīgais, neizpaustais trīs dabas īpašību sajaukums, kurā nav atšķirību, ir izpaustās matērijas rašanās cēlonis, un to sauc par pradhānu. Izpaustā stāvoklī to sauc par prakriti.
Elementu kopumu, kas sastāv no pieciem rupjajiem elementiem, pieciem smalkajiem elementiem, četriem iekšējiem jutekļiem, pieciem zināšanu iegūšanas jutekļiem un pieciem ārējiem jutekļiem darbību veikšanai, sauc par pradhānu.
Pieci rupjie elementi ir zeme, ūdens, uguns, gaiss un ēters. Pastāv arī pieci smalkie elementi: smarža, garša, krāsa, pieskāriens un skaņa.
Pastāv desmit jutekļi zināšanu ieguvei un dažādu darbību veikšanai: dzirdes orgāns, garšas orgāns, taustes orgāns, redzes orgāns, ožas orgāns, aktīvais runas orgāns, aktīvie darba izpildīšanas orgāni, pārvietošanās orgāni, vairošanās un izvadorgāns.
Iekšējie, smalkie jutekļi izpaužas četros aspektos — kā prāts, saprāts, sevis apziņa un piesārņotā apziņa. Tie izšķirami vienīgi pēc to dažādajām funkcijām — katram no tiem ir citādas īpašības.
Šo kopumu sauc par Brahmanu, kas apveltīts ar īpašībām. Divdesmit piekto elementu, kas visu sasaista, sauc par laiku.
Elementu grupas, kas rodas no mahat-tatvas
Dieva Augstākās Personības vara izpaužas kā laiks, kas izraisa bailes no nāves tām maldinātajām dvēselēm, kurām piemīt neīstā sevis apziņa un kuras nonākušas materiālās dabas pakļautībā.
* * *
Dieva Augstākā Personība, izvēršot savas enerģijas, savieno visus dažādos elementus, atrazdamās iekšpusē kā Virsdvēsele un ārpusē kā laiks.
Kad Dieva Augstākā Personība ar savu iekšējo spēju apaugļo materiālo dabu, no tās klēpja pasaulē nāk kosmiskā saprāta kopums, ko sauc par Hiranmaju. Tas notiek, kad materiālo dabu ierosina saistīto dvēseļu likteņu.
Izpaudusi dažādību, mirdzošā mahat-tatva, visas kosmiskās izpausmes avots, kas satur sevī visus Visumus un kas neiet bojā Visuma iznīcināšanā, uzsūc tumsu, kas pārklāj tās mirdzumu laikā, kad notiek materiālās pasaules iznīcināšana.
Tad mahat-tatvā izpaužas skaidrība, kas ir tīrais, mierīgais Dieva Personības izpratnes stāvoklis, kuru sauc arī par vāsudēvu jeb apziņu.
Šīs īpašības parādās vienlaicīgi, tūlīt pēc mahat-tatvas izpaušanās. Kā ūdens savā dabiskajā stāvoklī, pirms tas saskāries ar zemi, ir tīrs, ar patīkamu garšu un dzidrs, tāpat tīrās apziņas raksturojošās īpašības ir miers, skaidrība un stingrība.
Materiālais «es» izplūst no mahat-tatvas, kas rodas no Kunga iekšējās spējas. Materiālais «es» ir apveltīts ar trejādām radošās spējas izpausmēm — labām, kaislīgām un tumsonīgām. No trīsveidīgā materiālā «es» rodas prāts, maņu orgāni, darbību orgāni un rupjie elementi.
Trīsveidīgā ahankāra — rupjo elementu, jutekļu un prāta avots — neatšķiras no tiem, jo tā ir to cēlonis. Ahankāru sauc par Sankaršanu, kas ir neatšķirīgs no Kunga Anantas ar tūkstoš galvām.
Neīstais «es» izpaužas kā darītājs, darbības instruments un tās rezultāts. Tas var būt mierīgs, darbīgs vai pasīvs atkarībā no tā, kāda dabas īpašība — skaidrība, kaislības vai neziņa — to ietekmē.
Neīstais «es» skaidrībā pārveidojas tālāk. No tā rodas prāts, kura domas un spriedumi veido mūsu vēlmes.
Dzīvās būtnes prātu sauc par Kungu Anirudhu, augstāko jutekļu valdnieku. Viņa zilganmelnās krāsas ķermenis atgādina lotosu, kas izplaukst rudenī. Jogi sasniedz Viņu tikai pēc ilga laika.
No neīstā «es», tam pārveidojoties kaislībās, rodas saprāts. Saprāta funkcijas ir noskaidrot dzīvās būtnes redzes laukā nokļuvušo priekšmetu dabu un palīdzēt jutekļiem.
Šaubas, kļūdīšanās, pareiza izpratne, atmiņa un miegs ir dažādas saprāta pazīmes.
No neīstā «es» kaislībās rodas divu veidu jutekļi: zināšanu ieguvei un darbību veikšanai. Darbību jutekļi ir atkarīgi no dzīvības enerģijas, bet jutekļi zināšanu ieguvei ir saistīti ar prātu.
Kad Dieva Augstākā Personība ar savu dzimumspēju ierosina neīsto «es» neziņā, rodas smalkais elements — skaņa. No skaņas rodas ēters un dzirdes orgāns.
Mācītie un gudrie, kas apveltīti ar īstenām zināšanām, ir devuši skaņas definīciju: skaņa ir ētera smalkais elements, ar kura palīdzību var tikt pavēstītas priekšmetu pazīmes un kurš norāda uz runātāja klātbūtni, kad tas nav redzams.
Ētera funkcija jeb īpašība ir piešķirt vietu, kur var pastāvēt visu dzīvo būtņu ārējās un iekšējās esamības izpausmes, t.i., dzīvības dvašas darbības lauks, jutekļi un prāts.
Ēters, kas rodas no skaņas, laika ietekmē pārveidojas tālāk, un tādējādi rodas smalkais taustes elements (pieskāriens), kas tālāk izpaužas kā gaiss un taustes orgāns.
Mīkstums un cietība, aukstums un karstums ir pieskārienam, smalkā gaisa veidolam, raksturīgās pazīmes.
Gaiss uztur kustības, sajaukšanos, pietuvošanos skaņas avotam un citiem jutekļu objektiem un nodrošina visu pārējo jutekļu pareizu darbību.
Savienojoties gaisam un pieskāriena elementam, būtnes saņem dažādus veidolus, kurus tām lēmis liktenis. Šiem veidoliem attīstoties, rodas uguns, un acis var redzēt veidolus dažādās krāsās.
Veidolus raksturo to izmēri, priekšmetiskās īpašības un atsevišķā esamība. Uguns veidolu uztveramu padara tā spožums.
Uguns īpašības ir gaisma, spēja pagatavot ēdienu, spēja sagremot, iznīcināt aukstumu, iztvaicēt vielas, radīt izsalkumu, slāpes un remdēt tās.
Visaugstās varas ietekmē, savienojoties ugunij un redzes elementam, rodas smalkais elements — garša. No garšas rodas ūdens un mēle, kas sajūt garšu.
Sākotnēji vienīgā garša, saskaroties ar citām vielām, kļūst daudzveidīga: sūra, salda, rūgta, asa, skāba un sāļa.
Ūdens raksturīgās īpašības ir spēja samitrināt citas vielas, sajaukt sausus maisījumus, apmierināt jutekļus, uzturēt dzīvību, padarīt priekšmetus mīkstus, mazināt karstumu, pastāvīgi papildināt ūdenskrātuves un atsvaidzināt, veldzējot slāpes.
Visaugstās varas pakļautībā ūdens savienojas ar garšu un rodas smalkais elements smarža. Pēc tam izpaužas zeme un ožas orgāns, ar kuru mēs varam sajust zemes smaržu.
Sākotnēji vienīgā smarža sadalās daudzās, piemēram, jauktā, pretīgā, patīkamā, maigā, asā, skābā uut., atkarībā no tā, kādās attiecībās tai ir piejauktas dažādas vielas.
Zemes īpašības var novērot, izkaļot Augstākā Brahmana veidolus, ceļot mājas, izgatavojot podus ūdens glabāšanai utt. Citiem vārdiem sakot, zeme uztur visus pārējos elementus.
Jutekli, kurš uztver skaņu, sauc par dzirdes orgānu, un jutekli, kas sajūt pieskārienu, sauc par taustes orgānu.
Juteklis, kurš uztver veidolu, uguns galveno īpašību, ir redzes orgāns. Jutekli, kurš uztver garšu, ūdens galveno īpašību, sauc par garšas orgānu. Un pēdējo jutekli, kas uztver smaržu, zemes galveno īpašību, sauc par ožas orgānu.
Cēlonis pastāv arī tā sekās, tādēļ cēlonim piemītošās īpašības var novērot arī sekās. Tieši tāpēc visu dažādo elementu iezīmes piemīt arī zemei.
Virātpurušas veidols
Kad šie elementi pastāvēja atsevišķi, materiālās pasaules radītājs, Dieva Augstākā Personība, kopā ar laiku, darbību un materiālās dabas īpašībām iegāja Visumā, ko veido septiņas sastāvdaļas.
Kad Kungs savienoja septiņus darbībai ierosinātos elementus, no tiem izveidojās nesaprātīga ola, no kuras piedzima slavenā Visuma Būtne.
Šo olu jeb Visumu olas izskatā sauc par materiālās enerģijas izpausmi. To pārklāj ūdens, gaisa, uguns, ētera, neīstā «es» un mahat-tatvas apvalki, kuri ir cits par citu biezāki. Katrs no apvalkiem ir desmit reizes biezāks nekā iepriekšējais, un pēdējo apvalku veido pradhāna. Šajā olā atrodas Kunga Hari Visuma veidols jeb ķermenis, kura locekļi ir četrpadsmit planētu sistēmas.
Dieva Augstākā Personība, Virātpuruša iegāja zelta olā, kura gulēja uz ūdens, un sadalīja to vairākās daļās.
Prāta un jutekļu pārvaldošās dievības
Vispirms no Kunga parādījās mute, tad radās runas orgāns un kopā ar to — uguns padievs, tā pārvaldošā dievība. Tad izpaudās divas nāsis un tajās radās ožas orgāns, un kopā ar to — dzīvības dvaša.
Tūlīt pēc ožas orgāna parādījās vēja padievs, kurš valda pār to. Pēc tam Visuma veidolā radās divas acis un tajās izpaudās redzes orgāns. Pēc redzes parādījās to pārvaldošais Saules padievs. Nākošās Visuma veidolā izpaudās divas ausis kopā ar dzirdes orgānu, un pēc tam radās Digdēvatas jeb dievības, kas pārvalda debess puses.
Tad Kunga Visuma veidols, Virātpuruša, radīja ādu, kurā izauga mati, ūsas un bārda. Pēc tam radās visi garšaugi un ārstniecības augi, un tad parādījās Kunga dzimumorgāni.
Pēc tam parādījās sēkla (spēja radīt pēcnācējus) un padievs, kas pārvalda ūdeņus. Nākošais parādījās tūplis, tad izkārnīšanās orgāns, un pēc tā nāves dievs, kurš visiem Visuma iedzīvotājiem iedveš bailes.
Pēc tam no Kunga Visuma veidola izpaudās divas rokas, un kopā ar tām radās spēja paņemt un nolikt priekšmetus. Tad radās Kungs Indra. Nākošās izpaudās Visuma veidola kājas, kā arī pārvietošanās spēja, un pēc tās parādījās Kungs Višnu.
Pēc tam Visuma veidola ķermenī izpaudās asinsvadi un sarkanie asinsķermenīši jeb asinis. Nākošās radās upes (dievības, kas valda pār asinsvadiem), un tad parādījās Visuma veidola vēders.
Nākošie izpaudās izsalkums un slāpes, bet pēc tiem radās okeāni. Tad radās sirds, un tūlīt pēc tam radās prāts.
Pēc prāta izpaušanaš parādījās Mēness. Tad radās saprāts, un pēc saprāta izpaudās Kungs Brahma. Pēc tam radās neīstais «es» un Kungs Šiva, un pēc Kunga Šivas parādīšanās radās apziņa un dievība, kas valda pār apziņu.
Kad dažādo jutekļu pārvaldošās dievības un padievi bija izpausti, tie gribēja uzmodināt savas rašanās avotu. Taču nespēja to izdarīt, tāpēc viņi cits pēc cita iegāja Virātpurušas ķermenī, lai uzmodinātu Viņu no miega.
Uguns padievs kopā ar runas orgānu iegāja Virātpurušas acīs, taču Virātpuruša necēlās. Arī kad dievības, kas pārvalda debess puses, kopā ar dzirdi iegāja Viņa ausīs, Virātpuruša nepamodās.
Saules padievs kopā ar redzes orgānu iegāja Virātpurušas acīs, taču Virātpuruša necēlās. Arī kad dievības, kas pārvalda debess puses, kopā ar dzirdes orgānu iegāja Viņa ausīs, Virātpuruša nepamodās.
Dievības, kas pārvalda ādu un atbild par garšaugu un ārstniecības augu veģetāciju, kopā ar ķermeņa apmatojumu iegāja Virātpurušas ādā, taču Kosmiskā Būtne joprojām nebija uzmodināma. Ūdeņu pārvaldošā dievība kopā ar pēcnācēju radīšanas spēju iegāja Viņa vairošanās orgānā, taču Virātpuruša turpināja gulēt.
Nāves dievs kopā ar izkārnīšanās orgānu iegāja Viņa tūplī, taču nespēja ierosināt Virātpurušu darboties. Padievs Indra kopā ar spēju pacelt un nolikt priekšmetus iegāja Viņa rokās, taču arī tad Virātpuruša necēlās.
Kungs Višnu kopā ar pārvietošanās spēju iegāja Virātpurušas pēdās, taču Viņš joprojām necēlās. Upes kopā ar asinīm un asinsrites spēju iegāja Viņa asinsvados, taču Kosmiskā Būtne nebija uzmodināma.
Okeāns kopā ar izsalkumu un slāpēm iegāja Virātpurušas vēderā, taču arī tad Kosmiskā Būtne nevēlējās celties. Mēness padievs kopā ar prātu iegāja Viņa sirdī, taču Kosmiskā Būtne nemodās.
Arī Brahma kopā ar saprātu iegāja Virātpurušas sirdī, taču arī tas nespēja uzmodināt Kosmisko Būtni. Virātpurušas sirdī kopā ar sevis apziņu iegāja arī Kungs Rudra, taču Kosmiskā Būtne joprojām nekustējās.
Taču tiklīdz iekšējais valdnieks, dievība, kas pārvalda apziņu, kopā ar spriešanas spēju iegāja Virātpurušas sirdī, Kosmiskā Būtne tūlīt piecēlās un izkāpa no Cēlonības okeāna.
Guļošu cilvēku nevar uzmodināt no miega viņa paša dzīvības dvaša, jutekļi zināšanu ieguvei un darbību veikšanai, prāts un saprāts. Viņš var pamosties tikai ar Virsdvēseles palīdzību.
Tāpēc cilvēkam, nodarbojoties vienīgi ar garīgo kalpošanu — ar bhakti, atsacīšanos un garīgo zināšanu izkopšanu, jāgremdējas domās par Virsdvēseli, kas atrodas viņā un tajā pat laikā nav saistīta ar ķermeni.
nama om višnu-pādāja
krišna-prešthāja bhū-talē
šrīmatē bhaktivēdānta-
svāmin iti nāminē
namas tē sārasvatē dēvē
gaura-vānī-pračārinē
nirvišēša-šūnjavādi
pāščātja-dēša-tārinē
Es pazemīgi godinu Viņa Dievišķo Žēlastību A.Č. Bhaktivēdāntu Svāmī Prabhupādu, kas ir ļoti mīļš Kungam Krišnam, jo ir pieņēmis patvērumu pie Dieva Personības lotospēdām.
Garīgais skolotāj! Te esi Sarasvatī Gosvāmī uzticīgais kalps. Es pazemīgi noliecos tavā priekšā. Tu izrādi mums žēlastību, sludinādams Kunga Čaitanjadēvas vēstījumu rietumu valstīs, kuras ir pārņēmuši impersonālisma un tukšuma filozofijas okeāna viļņi.
Dzīvās būtnes prātam jutekļiem un dzīvības dvašai ir noteikti veidoli, kaut gan tos ar parastām acīm nevar saskatīt.
Tiklīdz rodas iespēja, prāta stāvoklis izpaužas jutekļiem uztveramā veidolā, jo smalkais veidols «piesārņojas», tas ir, no tā izpaužas rupjie elementi.
Pēc kāda laika smalkie veidoli pārveidojas par rupjajiem veidoliem un kļūst par taustes objektiem. Laika ietekmē rodas gaiss un taustes orgāns.
Mīkstums un cietība, aukstums un karstums ir pieskārienam, smalkā gaisa veidolam, raksturīgās pazīmes.
Priekšmetu taustāmība pierāda, ka pastāv veidoli. Priekšmetus var uztvert divējādi. Tie ir vai nu mīksti vai cieti, vai arī auksti vai karsti. Taustes orgāna darbība rodas no gaisa, kurš ir radies no ētera.
Kungs ir vienmēr līdzās saistītajai dvēselei
Dzīvā būtne materiālajā pasaulē bauda un cieš savu labo un slikto darbu sekas.
Tai ir desmit jutekļi zināšanu iegūšanai un darbību veikšanai.
Maņu objekti (tanmātras) ir pieskāriens, garša, skaņa, veidols un smarža.