Dievs, dievi, daba
Savu laiku saule lec un savu laiku noriet. Savu laiku mēness spīd un savlaicīgi noriet. Savu laiku ziema nāk un savu laiku vasara. Savu laiku cilvēks dzimst un savlaicīgi nomirst. Savu laiku puķes zied un pēc laika novīst. Visur ir liela sakārtotība, cikliskums. Kas to visu sakārto? Tas ir tas Kungs, Visaugstais Dievs. Ja cilvēks mēģina ko grozīt, rodas nesakārtotība. Visaugstais kungs ir vienpersonisks, jo, ja būtu daudzi, būtu nesakārtotība. Cilvēki šo sakārtotību sauc par dabu. Daba visu dara. Bet, lai uzturētu kosmisko kārtību, jābūt kādam saprātam. Saprāts nevar būt kaut kas bezpersonisks. Tātad šis augstākais saprāts ir Dievs, Personība. Cilvēki to godina ar dažādiem vārdiem – Krišna, Rāma, Nārājana, Višnu, Allāhs, Jehova, Dievs Tēvs un vēl citādi. Visskaidrāk par sevi Dievs stāsta grāmatā “Bhagavad-gīta, kāda tā ir”, kuru iztulkojis no sanskrita angļu valodā pasaulslavens garīgais skolotājs Šrīla Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda. Tajā Kungs saka: “Es esmu saules un mēness gaisma, uguns karstums un okeāns, es esmu talants cilvēkā un saprāts.” Tur ir minētas daudzas viņa varenības, kuras ir neskaitāmas. Daudzas Upanišadas to apstiprina. “Gopāla-tapanī Upanišadā (1.24.) teikts: Tas bija Krišna, kas sākumā mācīja Brahmam Vēdu zināšanas un kas pagātnē izplatīja Vēdu zināšanas. Nārājana Upanišadā teikts: No Nārājanas ir dzimis Indra un astoņi Vasu, no Nārājanas ir dzimuši vienpadsmit Rudras un divpadsmit Āditjas. Mahā Upanišadā (1) ir teikts: “Radīšanas sākumā bija tikai Augstākā Personība Nārājana, nebija ne Brahmas, ne Šivas, ne uguns, ne ūdens, ne mēness, ne zvaigžņu, ne debess, ne saules.”
Un Kungs pats par sevi saka: “Es esmu garīgo un materiālo pasauļu avots. Viss izplūst no Manis. (Bhagavad-gīta 10.8.).
aham sarvasja prabhavo mattah sarvam pravartatē iti matvā bhadžantē mām budhā bhāva-samanvitāh
Nezinoši rietumnieki uzskata, ka Indijā valda daudzdievība. Bet Indieši paši zina, ka ir tikai viens Visaugstais Dievs, pārējie dievi jeb labāk teikt “padievi” ir Viņam padoti kalpi, kuri pārvalda dažādas stihijas, kontrolē pirmelementus. Saules dievs Sūrja regulē Kungu vadībā saules kustību, mēness dievs Čandra dod spēju augt augiem, uguns dievs Agni dāvā uguni un siltumu, ūdens dievība Varuna pārvalda ūdeņus, vēju dievs Vāju regulē vēju kustību, planētas pārvalda Indra. Visas atsevišķas planētas arī pārvalda padievi, piemēram, Jupiters, Venēra, Saturns u.c.
Arī zemi, tās auglību nosaka dieviete Bhūmi. Tie ir galvenie, vēl ir neskaitāmi citi. Dabu pārstāv dieviete Durga.
Nevar noliegt, ka ir cilvēki, kas pielūdz atsevišķas dievības, lai gūtu materiālus labumus – naudu, bagātības, veselību, labu sievu vai vīru, bērnus utt. Tomēr to visu caur padieviem kontrolē Visaugstais Kungs. Tāpēc nav jēgas pielūgt viņus, kaut šur tur Indijā ir Šivas, Durgas, Lakšmī, saules Dieva Sūrjas tempļi, kuros materiālo labumu meklētājs tos pielūdz. Visaugstais Kungs Krišna “Gītā” neieteic to darīt, bet iesaka griezties pēc palīdzības pie Viņa, jo Viņa spēkam un varenībai neviens nespēj pretoties. Krišna caur Vēdām ir arī devis cilvēcei zināšanas par sevi. Gītā (15.15.) ir teikts: “Es esmu ikvienā sirdī un dodu atmiņu, zināšanas un aizmiršanu…. Es esmu tas, kas jāizzina no visām Vēdām. Es esmu “Vēdāntas” sastādītājs un Vēdu zinātājs.
sarvasja čāham hridi sannivišto mattah smritir gjānam apohanam ča vēdaiš ča sarvair aham ēva vēdjo vēdānta-krid vēda-vid ēva čāham
Visaugstais Kungs izpaužas kā Personība, kā bezpersoniskais Brahmans (Viņa enerģijas) un kā Paramātma – Virsdvēsele, kas ir Personība un kas pavada katru dvēseli visos pārdzimšanas procesos, līdz dvēsele nonāk Dieva valstībā.
Reliģiozi cilvēki to sauc par garu, taču vārds “gars” ir bezpersonisks jēdziens. Tas ir tāpēc, ka daudziem Dievs kā Personība nav pieņemams neziņas dēļ.
Daba ir materiālā enerģija, kura darbojas Visaugstā Kunga vadībā, tāpēc tā nepielaiž kļūdas, kaut mums reizēm liekas, ka tā nav. To visu zinot, mēs vairs nesūdzamies un nekrītam maldos, nevainojam nevienu citu kā vien sevi pašu. “Ko sēsi, to pļausi”.
Visaugstais Kungs ir ne tikai visvarens, bet arī Viņa mīlestība pret mums ir apbrīnojama. Viņš gaida mūs pie sevis, bet mēs negribam dzirdēt par to, jo neko nezinām par to. Tāpēc ir pieejami svētie raksti, garīgie skolotāji, kuri var mums palīdzēt.
Lakšmīprija dēvī dāsī