Dieva visvarenība
Vēdu rakstos minētas sešas īpašības, kuras piemīt tikai Dievam. Tās ir sekojošas:
- Viņš ir visskaistākais;
- Visstiprākais;
- Visbagātākais;
- Viszinošākais;
- Visslavenākais;
- no visa atsacījies.
Kad Viņš cilvēka izskatā ap 5000 gadu atpakaļ nonāca uz zemes, Viņa skaistums apbūra visus. Viņi nevarēja atraut acis no Viņa, īpaši sievietes. Viņš ar savu spēku pievarēja daudzus neuzvaramus dēmonus; Kurukšētras kaujā, kurā krita vairāki miljoni cilvēku, uzvarēja ar Viņa aizsardzību tikai pieci Pāndavi, kuri apzinājās, ka viņš ir Dieva personība. Viņam pieder visa pasaule, gan garīgā, gan materiālā. Ir zināms, ka pastāv miljardi Visumu, un Kungs tos visus kontrolē. Materiālās pasaules radīšanas sākumā Vēdu zinības Kungs ielika pirmās materiālās būtnes Brahmas sirdī, lai viņš zinātu, kā izveidot materiālās planētas un cilvēciskas būtnes uz zemes. Tas ir sīki aprakstīts “Šrīmad Bhāgavatas” dziedājumos. Tās kungs deva tāpēc, lai Brahma parūpētos ne tikai par cilvēku materiālo, bet arī par garīgo dzīvi. Tad Viedais Vjāsadēva tās pierakstīja. Kad Brahma pirmo reizi ieraudzīja Kungu Višnu, viņš sacerēja himnu Dievam – “Brahma-samhita, kura atrodama arī uz zemes. Tā ir slavas dziesma. Kungu Krišnu mūžam slavē visas augstākās būtnes kā padievi, viedie un citas cilvēciskās būtnes uz augstākām planētām. Zeme ir tā vieta, kur atļauts Viņu ignorēt, izsmiet, nicināt. Te atļauts dzīvot tumsībā un maldos esošiem cilvēkiem. Visa materiālā pasaule pieder Dievam, Viņš to rada. “Bhagavad-gītā” (9.10.) Kungs saka: “Materiālā daba ir viena no manām enerģijām, tā darbojas Manā vadībā un izpauž visas kustīgās un nekustīgās būtnes. Pēc tās likumiem šī izpausme atkal un atkal rodas un tiek iznīcināta.
majādhjakšēna prakritih sūjatē sa-čarāčaram hētunānēna kauntēja džagad viparivartatē
Kungam pieder arī astoņas savrupās materiālās enerģijas – zeme, ūdens, uguns, gaiss, ēters, prāts, saprāts un neīstais “es”. (7.4.).
bhūmir āpo ‘nalo vājuh kham mano buddhir ēva ča ahankāra itījam mē bhinnā prakritir aštadhā
Ar tām tad cilvēki manipulē sev par prieku, lai varētu dzīvot materiālajā pasaulē un to baudīt. Šīs astoņas enerģijas sastāda arī cilvēka rupjo un smalko fizisko ķermeni. Zeme ir ķermeņa cietās daļas, ūdens – šķidrumi tajā, uguns ir vielu maiņa, kas uztur stabilu ķermeņa temperatūru, kas ir nemainīgi silta – ap 36.6 grādi. Gaiss ir gaiss – viscaur – balsenē, plaušās, zarnās un citur. Ēters ir smalka viela, kas nav redzama, bet tajā atrodas prāts un saprāts. Neīstais “es” jeb ahankāra ir dvēseles pārklājs ar ilūziju, ka es esmu ķermenis.
Kunga īstā mājvieta nav uz zemes planētām, bet gan garīgajā valstībā, kur neskaitāmas būtnes dzied un slavē Viņu.
Grāmatā “Bhakti nektārs” minētas Kunga Krišnas galvenās 64 īpašības, no kurām dažas ir īpašas. Tās ir Viņa bezgalīgā mīlestība un līdzjūtība pret mums, matērijā sapītiem cilvēkiem. Viņš mīl pat grēciniekus, tiecas tos labot visādā veidā – gan dievnamos, gan svētos rakstos, gan ar saskarsmi ar bhaktām, kuri kalpo Dievam. Svētos rakstos ir ne viens vien piemērs, kā pagrimuši cilvēki atgriežas pie Dieva.
Kungs “Bhagavad-gītā” (10.20.) saka: “Es esmu Virsdvēsele visu dzīvo būtņu sirdīs. Es esmu visu dzīvo būtņu sākums, vidus un gals.”
aham ātmā gudākēša sarva-bhūtāšaja-sthitah aham ādiš ča madhjam ča bhūtānām anta ēva ča
Virsdvēsele atrodas būtņu sirdīs kopā ar individuālo dvēseli, Viņu sanskritā sauc Paramātma; tā novēro dvēseles darbošanos, dod padomus, palīdz arī citādi; arī pēc nāves tā pavada dvēseli uz citu ķermeni, vai nu materiālajā pasaulē, vai aizved uz garīgo pasauli.
Ar materiāliem jutekļiem mēs nevaram redzēt Dievu, bet sajust varam, ja Viņam kalpojam no sirds, ja mīlam Viņu.
Lakšmīprija dēvī dāsī