Dieva valstība
Kur tā ir? Kas to ir redzējis? Neviens. Bet kāpēc par to vēstī visi svētie raksti un garīgie līderi? Lai to mazliet apjēgtu, jāsaprot, ka pastāv pasaule ārpus mūsu materiālo jutekļu uztveres. Ar materiāliem jutekļiem mēs nespējam saskatīt pat materiālas lietas – mikrobus, citas planētas. Vajadzīgi mikroskopi, teleskopi, kuru iespējas arī ir ierobežotas. Tāpēc ir jāsaprot, ka mēs daudz ko nevaram pieņemt mūsu aprobežotības dēļ. Un tā kā mūsu jutekļi ir nepilnīgi, mēs izdarām kļūdainus slēdzienus, ar tiem krāpjam citus un paši esam maldos, Tāpēc arī zinātnieku, filozofu, rakstnieku un citu slavenību atziņas ir nepilnīgas, kaut arī savās domās uzskata sevi par visgudrākiem.
Bet no kurienes šī informācija par debesu valstību nonāk svētajos rakstos? To neviens zemes cilvēks nevar aprakstīt, tā nāk no personām, kurām ir saskare ar debesu valstību. Tie ir Kungs Brahma, Šiva, Nārada un citi. Tādus svētos rakstus kā Bhagavad-gīta, Mahābhārata, Purānas, Šrīmad Bhāgavata, Upanišadas rakstveidā ir devis Šrīla Vjāsadēva, kas ir Krišnas literārais iemiesojums. Viņš apzinājās, ka ar laiku cilvēce degradēs, īpaši tagad, Kali-jugas laikmetā, tāpēc izdarīja pierakstus mums lietošanai, zemes cilvēkiem.
Materiālās pasaules radīšanas sākumā Kungs Krišna Vēdas ielika Brahmam sirdī un pēc tam Brahma uzrakstīja slavenu himnu, veltītu Krišnam – Brahma-samhitu, jo Kungs parādīja Brahmam debesu valstību. Mums atliek tikai pieņemt to kā faktu.
Un vai tas ir slikti, ka pēc nāves mūsu smalkā esamība – dvēsele, nenomirst, bet nomirst tikai mūsu rupjo jutekļu ķermenis? Ar šādu apziņu ir ne tikai vieglāk dzīvot, bet arī nomirt nav bail. Mēs, mūsu apziņa – dvēsele, ir nemirstīgas, jo esam mūžīgi saistītas ar Dievu kā Viņa niecīgās daļiņas, kā uguns dzirkstis Debesu valstībā, kura atrodas tālu ārpus mūsu visuma. Mēs īstenībā varam, nevis sapņos, nokļūt un sastapt Visaugsto Kungu, kurš jau sen gaida mūs pie sevis.
Viens no zinātnieku maldiem ir apgalvojums, ka materiālās planētas ir radušās kosmiskā sprādziena rezultātā.
Otrs malds ir Darvina teorija, ka cilvēks ir radies no pērtiķa.
Trešais malds, ka dzīvās būtnes ir radušās no kosmiskiem, rupjiem elementiem, ka matērija spēj kļūt par garu.
Tomēr nevar noliegt, ka dažas zinātnieku atziņas būtu nepareizas; tas enerģijas nezūdamības likums, gravitācija un citas.
Tāpēc Vēdas cilvēkiem ir kā glābšanas riņķis no atkārtotas dzimšanas un nāves, kas vienmēr būs ciešanu avots mūsu garīgo zināšanu trūkuma dēļ.
Lai mazinātu mūsu ciešanas, ir jālasa, jāstudē jau minētie svētie raksti, īpaši Bhagavad-gīta un Šrīmad Bhāgavata, jāsatiek bhaktas, kas jau ir Krišnas apziņā.
Lakšmīprija dēvī dāsī