Vibhāvarī Šēša

Vibhāvarī Šēša

1) Nakts ir pagājusi, aust gaisma, drīz sāksies diena. Ak, džīva, mosties no miega un celies augšā! Sāc dziedāt Kunga Hari svētos vārdus. Kungs Mukunda, kas atbrīvo mūs no materiālā jūga, ir dēmona Muras ienaidnieks, augstākais baudītājs, visupievilcīgais un Hajagrīvas avatārs ar zirga galvu.

2) Kungs Hari [Krišna] ieradās kā puscilvēka puslauvas avatārs Nrisimha. Viņš ieradās pasaulē kā brāhmans pundurītis Upēndra, Viņš nogalināja dēmonu Madhu. Krišna ir Vradžas valdnieka Nandas Mahārādžas iemīļotais dēls ar melnīgsnējo ādas krāsu. Viņš nogalināja Pūtanu, un sakāva dēmonu Kaitabhu. Lai slava Kungam Hari, kas kļuva par valdnieka Dašarathas dēlu Kungu Rāmu.

3) Krišna! Tu esi māmiņas Jašodas dārgums, un Tu sagādā prieku govīm, zemei un garīgajiem jutekļiem. Tu sargā un gani govis. Krišna ir Vrindāvanas mežu valdnieks, gopī iemīļotais, Rādhikas mīlētājs, visskaistākā būtne visās pasaulēs.

4) Kungs Rāmačandra nokāva dēmonu valdnieku Rāvanu, bet Krišna nozaga vecāko gopī sviestu. Kad jaunākās gopī peldējās Jamunā, Krišna nozaga viņām drēbes. Ak, Vradžas ganiņ un ganuzēnu sargātāj! Tu esi nolaupījis visu būtņu sirds mieru un valdzinoši spēlē flautu.

5) Vispilnīgākie jogi godina Nandas dēlu Krišnu, kurš visiem Vradžas iemītniekiem liek aizmirst bailes. Viņa āda ir jauna lietus mākoņa krāsā, bet augums izskatīgāks par visu pasaulē. Kad Krišna staigā pa laukiem, spēlēdams flautu, neviens nevar novērst acis no Viņa.

6) Krišna ir Jašodas dēls un valdnieka Kamsas nogalinātājs, Viņš vada rāsas deju Vradžas birzīs zem kadambas kokiem. Krišna ir Vrindāvanas mežu iemītnieks.

7) Krišna bhaktām ir bezgalīga prieka devējs. Viņš ir augstākās mīlestības avots un pārpasaulīgais mīlas dievs, kurš ar puķu bultām ievaino gopī sirdis, liekot tām vēl vairāk iemīlēt Krišnu. Redzot Viņu, gopī sirdīs prieks pieaug miljoniem reižu, Krišna ir visu cildeno īpašību avots.

8) Kungs Krišna ir Jamunas upes dzīvība. Līksmais ganuzēns vienmēr spēlē mīlestības rotaļas, Viņš ir gaišais mēness gopī prātos, kas atgādina čakoras putnus, kuri pārtiek vienīgi no mēness gaismas. Ak, mana sirds! Lūdzu, uzklausi manu aicinājumu un cildini Šrī Krišnas slavu, dziedot šajā dziesmā pieminētos Kunga svētos vārdus, kas pilni nektārsaldu garšu.