Trīs vārti uz elli
Trīs vārti uz elli. Tos piemin Visaugstais Kungs Bhagavad-gītā (16.21.-22.). Viņš brīdina mūs, lai mēs nenonākam pie šiem vārtiem. Sanskritā tas skan – kāma, krodha, lobha.
Kāma ir stipra vēlme, iekāre, par kuru Krišna saka, ka tā ir šīs pasaules visu aprijošais un grēcīgais ienaidnieks (Bhagavad-gīta 3.37.). Iekāre mājo jutekļos, prātā un saprātā. Materiālajā pasaulē tā pārklāj dzīvās būtnes īstenās zināšanas un maldina to (Bhagavad-gīta 3.40.).
Ja iekāre netiek piepildīta, tā pāriet dusmās, un dusmās (krodha) cilvēks nevalda pār sevi un zaudē saprātu. Iekāre ir cilvēces mūžīgais ienaidnieks, tā nekad neapmierinās un liesmo kā uguns. Tā veicina cilvēku pagrimšanu, un viņi nevar garīgi attīstīties. Tāpēc jāmēģina to savaldīt ar apziņu, ka tā ir liels šķērslis garīgajā ceļā. Tomēr arī iekārotos objektus var izlietot kā kalpošanu Dievam. Piemēram, lepnā mājā var rīkot garīgus seminārus, ierīkot altāri un kalpot Dievam. Ar dārgu automašīnu var braukt uz dievnamu vai svētvietām. Kunga Rāmas kalps Hanumāns dusmās aizdedzināja dēmona Rāvanas zelta pili. Iekāre attiecas ne tikai uz seksu, bet arī uz mantu, īpašumu, naudu, varu un slavu. Ir labi, ja to apzinās, tad var to savaldīt. Dusmas (krodha) veicina naidu starp cilvēkiem, nācijām un valstīm; rodas strīdi un kari.
Vaišnavu filozofijas skatījumā iekāre – kāma ir greizs garīgās pasaules mīlestības – prēmas atspulgs, jo materiālais pārklājs – mahā-maija aizklāj dvēseles tīro apziņu. Mīlestība pret Dievu jau ir ielikta katra cilvēka sirdī, bet, apmāts ar materiālo jutekļu baudu, tas nespēj to apzināties.
Alkatība ir trešais niknākais cilvēces ienaidnieks. Bezdievīgs cilvēks darbojas tā, lai no viņa darba būtu lielāks ienākums – nauda. Piemēram, zemnieks audzē graudus un kaļ plānus, kā celt auglību, iekaisot zemē pesticīdus. Tie iesūcas zemē un piesārņo graudus un dārzeņu saknes. Tos apēd govis, un mēs tos apēdam ar pienu un dārzeņiem. Pārtikas tehnologi apkaisa ar ķimikālijām augļus un dārzeņus, lai tie ilgāk saglabātos. Tie izskatās ļoti labi, bet ir negaršīgi.
Šrī Īšopanišadā (1.mantra), kas ir viena no 108 Upanišadām, ir teikts, ka ikvienam jāsamierinās ar to, ko mums kā daļu iedevis Visaugstais Dievs, un nav jāiekāro vairāk. Ja cilvēks to ņemtu vērā, tad mēs baudītu veselīgus produktus, neslimotu un nenaidotos savā starpā.
Elle nav izdomāta, elle ir konkrētas planētas, kuras atrodas zemāk par zemi, un kur pastāv tikai ciešanas. Tās ir kā cietums, kur jāmēģina laboties, ja negribam to izdarīt šeit, uz zemes. Lai atbrīvotos no iekāres un alkatības, jācenšas tās pārvarēt, kalpojot Dievam. Bez Dieva svētības cilvēks viens pats ar tām netiks galā. Vēlams satikties ar dievbijīgiem cilvēkiem, apmeklēt dievnamus, piedalīties dievkalpojumos, apceļot svētvietas, lasīt svētos rakstus. Kungs saka, ka tad šis materiālais pārklājs nokrīt samērā viegli, bez īpašas piepūles, un cilvēks kļūst laimīgs un mierīgs. Tādu ceļu mums ir noteicis Dievs. Viņš mūs pacietīgi gaida un vēlas darīt mūs laimīgus uz visiem laikiem.
Lakšmīprija dēvī dāsī