Šrī šikšāštaka

Šrī šikšāštaka

Lai slavēta Šrī Krišnas sankīrtana, kas attīra sirdi no daudzu gadu gaitā sakrātajiem putekļiem un nodzēš saistītās dzīves liesmas, apturot dzimšanu un nāvi. Sankīrtanas kustība ir lielākā svētība visai cilvēcei, jo tā mirdz svētības mēness stariem. Tā ir visu pārpasaulīgo zināšanu dzīvība. Tā izpleš pārpasaulīgās svētlaimes okeānu un ļauj mums pilnībā nobaudīt nektāru, ko vienmēr tik ļoti kārojam.

Mans Kungs! Vienīgi Tavs svētais vārds var dot visu svētību dzīvajām būtnēm, un tāpēc Tev ir simtiem un miljoniem vārdu kā Krišna un Govinda. Šajos pārpasaulīgajos vārdos Tu esi ielicis visus Savus dievišķos spēkus. Nav pat stingru likumu, kā daudzināt šos vārdus. Mans Kungs! Tu esi tik žēlsirdīgs, ka, daudzinot Tavus svētos vārdus, mēs viegli varam tuvoties Tev, taču es esmu tik nelaimīgs, ka mani tie nepiesaista.

Kas daudzina Kunga svēto vārdu pazemīgā noskaņā, jūtoties zemāks par zāli uz ceļa, pacietīgāks par koku, kas brīvs no vismazākā lepnuma un vienmēr gatavs godāt citus, tas var slavināt Kunga vārdu bez mitas.

Visvarenais Kungs! Es nealkstu ne pēc bagātības, ne pēc skaistām sievietēm, ne arī pēc daudziem sekotājiem. Es tikai vēlos nesavtīgi kalpot Tev mūžu pēc mūža.

Ak, Mahārādžas Nandas dēls, Krišna! Es esmu Tavs mūžīgais kalps, bet tā vai citādi es esmu iekritis šajā dzimšanas un nāves okeānā. Lūdzu, glāb mani! Es vēlos kļūt par puteklīti pie Tavām lotospēdām.

Mans Kungs! Kad gan, daudzinot Tavu svēto vārdu, manas acis rotās mīlestības asaras, kas ritēs pār vaigiem? Kad reiz aizlūzīs mana balss, un kad man mati celsies stāvus, dziedot Tavu vārdu?

Govinda! Bez Tevis man viens mirklis ir kā vesela mūžība. Asaras straumēm plūst no manām acīm, un visa pasaule kļuvusi tukša.

Vienīgi Krišna ir mans Kungs, un Viņš būs mans Kungs, pat ja apskaujot nodarīs sāpes vai salauzīs manu sirdi, nekad neparādoties manā priekšā. Viņš var darīt visu, ko vēlas, bet vienmēr būs mans Kungs, ko pielūdzu.