Kunga Čaitanjas mācība sestā nodaļa

null

SESTĀ NODAĻA

Viņa veidoli ir viens
un tas pats

Ar garīgo kalpošanu cilvēks var saprast, ka Krišna vispirms izpaužas kā svajam-rūpa, Viņa personīgais veidols, pēc tam kā tadēkātma-rūpa un tad kā āvēša-rūpa. Šajās trijās iezīmēs Viņš izpaužas savā pārpasaulīgajā veidolā. Svajam-rūpas veidolā Krišnu var saprast cilvēks, kas nespēj apzināties citas Viņa iezīmes. Citiem vārdiem sakot, svajam-rūpa jeb Krišnas personiskais veidols ir tāds veidols, ar kuru Krišnu var saprast tieši. Tadēkātma-rūpa ir veidols, kurš visvairāk atgādina svajam-rūpu, bet kuram ir vairākas atšķirīgas ķermeniskās iezīmes. Tadēkātma-rūpa iedalāma divās izpausmēs: personiskajos izvērsumos (svāmša) un rotaļu izvērsumos (vilāsa). Kas attiecas uz āvēša-rūpu, tad Krišna noteiktām dzīvajām būtnēm dod īpašus spēkus, lai tās Viņu pārstāvētu, un šīs dzīvās būtnes sauc par āvēša-rūpām jeb šaktjāvēša-avatāriem.

Krišnas personiskos veidolus iedala svajam-rūpā un svajam-prakāšā. Kas attiecas uz Viņa svajam-rūpu (rotaļu veidolu), tad šajā veidolā Viņš vienmēr atrodas Vrindāvanā kopā ar tās iedzīvotājiem. Šo personisko veidolu (svajam-rūpu) var iedalīt prābhavas un vaibhavas veidolos. Piemēram, rāsas dejas laikā Krišna izvērsās daudzos veidolos, lai varētu dejot uzreiz ar visām gopī, kuras piedalījās šajā dejā. Gluži tāpat Viņš izvērsās 16 108 veidolos, lai būtu kopā ar savām 16 108 sievām. Vairākos gadījumos arī diženi mistiķi dažādos veidos ir izvērsuši savus ķermeņus, bet Krišna sevi neizvērsa ne ar kādu jogu. Katrs Krišnas izvērsums bija atsevišķa personība. Vēdās aprakstīts, kā gudrais Saubharja Riši ar jogu esot izvērsies astoņos veidolos, taču kā personība palicis viens. Bet, kad Krišna izvēršas daudzos, dažādos veidolos, tad katrs no tiem ir atsevišķs un individuāls. Kad Nārada Muni apmeklēja Krišnu dažādās Dvārakas pilīs, viņš par to bija ļoti pārsteigts. Nārada nekad nebrīnījās par jogu izvēršanos, jo pats labi zināja, kā tas darāms. Tomēr Šrīmad Bhāgavatamā teikts, ka Nārada patiešām brīnījās, redzot Krišnas izvērsumus. Viņš bija pārsteigts, kā Kungs var būt kopā ar savām valdniecēm katrā no 16 108 pilīm. Ar katru no valdniecēm Krišna bija kopā citādā veidolā un atšķirīgi darbojās. Vienā veidolā Viņš spēlējās ar bērniem, citā — pildīja mājas pienākumus. Šīs dažādās darbības Viņš veica savos «emocionālajos» veidolos, kurus sauc par vaibhava-prakāšas izvērsumiem. Gluži tāpat ir arī bezgala daudz citu Krišnas veidolu, un pat tad, kad tie ir sadalīti vai izvērsti bezgala plaši, viņi ir viens un tas pats. Starp dažādiem veidoliem nav nekādas atšķirības. Tāda ir Dieva Augstākās Personības absolūtā daba.

Šrīmad Bhāgavatamā teikts, ka Akrūra, vezdams Krišnu un Balarāmu no Gokulas uz Mathuru, iegājis nomazgāties Jamunā un ūdenī ieraudzījis visas garīgo debesu planētas. Vēl viņš redzējis Dievu Kungu Višnu veidolā, kā arī Nāradu un četrus Kumārus, kuri godinājuši Kungu. Kā teikts Bhāgavata Purānā (10.40.7.):

anjē ča samskritātmāno
vidhinābhihitēna tē
jadžanti tvan-majās tvām vai
bahu-mūrtj-ēka-mūrtikam

Pastāv daudzi pielūdzēji, kuri šķīstās ar dažādu veidu godināšanu. Arī vaišnavi vai ārieši godina Visaugsto Kungu saskaņā ar savu pārliecību un garīgo izpratni. Rakstos minēts, ka katrs godināšanas veids ir saistīts ar dažādu Kunga veidolu izpratni, bet galu galā ir jāgodina pats Visaugstais Kungs.

Vaibhava-prakāšas iezīmē Kungs izpaužas kā Balarāma. Balarāmas aspekts ir tikpat augsts kā pats Krišna, un vienīgā atšķirība ir tāda, ka Krišnas ķermenis ir tumšs, bet Balarāmas ķermenis — gaišs. Vaibhava-prakāšas veidolu Krišna atklāja savai mātei Dēvakī tūlīt pēc ieiešanas šajā pasaulē, un tas bija četrroku Nārājanas veidols. Tomēr pēc vecāku lūguma Viņš vēlāk izpaudās savā divroku veidolā. Tādējādi Krišna reizēm izpauž četras rokas un reizēm — divas. Divroku veidols patiesībā ir vaibhava-prakāša, bet četrroku veidols ir prābhava-prakāša. Savā personiskajā veidolā Krišna ir gluži kā ganu zēns, un Viņš arī uzskata sevi par ganu zēnu. Turpretī Vāsudēvas veidolā Viņš domā, ka ir kšatrija dēls, un darbojas kā princis un valdnieks.

Divroku veidolā Krišna kā ganiņš, Nandas Mahārādžas dēls, pilnībā atklāj savu varenību, veidolu, skaistumu, bagātību, pievilcību un rotaļas. Patiešām dažos vaišnavu rakstos teikts, ka Krišnam Vāsudēvas veidolā ļoti iepaticies Govindas veidols Vrindāvanā. Tādējādi Vāsudēvas veidolā Viņš reizēm vēlas baudīt, tā kā bauda ganu zēns Govinda, kaut gan Govindas un Vāsudēvas veidoli ir viens un tas pats. Šai sakarībā var citēt pantu no «Lalita-mādhavas» ceturtās nodaļas (4.19.), kur Krišna uzrunā Udhavu: «Mans mīļais draugs, ganiņa Govindas veidols ļoti piesaista Mani. Es pat vēlētos līdzināties Vradžas jaunavām, kuras arī ir pieķērušās Govindas veidolam.» Līdzīgi astotajā nodaļā Krišna saka: «Cik Viņš brīnišķīgs! Kas Viņš tāds ir? Ieraudzījis Govindu, esmu tā apburts, ka vēlos apskaut Viņu tāpat kā Rādhiku.»

Ir arī citi Krišnas veidoli, kas mazliet atšķiras no sākotnējā, un tos sauc par tadēkātma-rūpu. Šos veidolus var iedalīt vilāsas un svāmšas daļās, kurās savukārt var būt dažādas iezīmes, un tās ir iedalāmas prābhavas un vaibhavas veidolos. Kas attiecas uz vilāsas veidoliem, pastāv bezgala daudz prābhava-vilāsu, caur kuriem Krišna izvēršas kā Vāsudēva, Sankaršana, Pradjumna un Anirudha. Reizēm Kungs sevi uzskata par ganu zēnu, reizēm Viņš domā, ka ir Vasudēvas dēls, princis, kšatrijs, un šo Krišnas «domāšanu» sauc par Viņa «rotaļām». Patiesībā vaibhava-prakāša un prābhava-vilāsa ir viens un tas pats, taču mums liekas, ka tie ir divi dažādi veidoli: Balarāma un Krišna. Viņa izvērsumi Vāsudēva, Sankaršana, Pradjumna un Anirudha ir sākotnējā čatur-vjūha jeb četrroku veidoli.

Uz dažādām planētām un atšķirīgās vietās ir neskaitāmi daudz četrroku izpausmju, un tās ir mūžīgi izpaustas Dvārakā un Mathurā. No četriem galvenajiem četrroku veidoliem (Vāsudēvas, Sankaršanas, Pradjumnas un Anirudhas) izpaužas divdesmit četri galvenie veidoli, vaibhava-vilāsa. Viņus sauc atbilstoši tam, kādā veidā Viņu rokās ir izvietoti četri priekšmeti: gliemežnīca, vāle, lotoss un disks. Četras galvenās Krišnas izpausmes atrodas uz katras no garīgo debesu planētām, un šīs planētas sauc par Nārājanaloku jeb Vaikunthaloku. Uz Vaikunthalokas Viņš izpaužas četrroku Nārājanas veidolā. No katra Nārājanas izpaužas Vāsudēvas, Sankaršanas, Pradjumnas un Anirudhas veidoli. Tādējādi Nārājana ir vidū, un apkārt Viņam ir četri veidoli: Vāsudēva, Sankaršana, Pradjumna un Anirudha. Savukārt katrs no šiem četriem veidoliem izvēršas trijos, un katram no tiem ir savs vārds, sākot ar Kēšavu. Kopā ir divpadsmit veidolu, un tos sauc atbilstoši dažādu priekšmetu izvietojumam Viņu rokās.

Kas attiecas uz Vāsudēvas veidolu, no Viņa izpaužas trīs izvērsumi: Kēšava, Nārājana un Mādhava. Sankaršanas trīs veidoli ir Govinda, Višnu un Šrī Madhusūdana. (Jāpiezīmē, ka šis Govinda nav tas pats Govindas veidols, kas izpaužas Vrindāvanā kā Nandas Mahārādžas dēls.) Gluži tāpat arī Pradjumna sadalās trijos veidolos: Trivikramā, Vāmanā un Šrīdharā; trīs Anirudhas veidolus sauc par Hrišīkēšu, Padmanābhu un Dāmodaru.


Tālāk Septītā nodaļa