Dāmodarāštaka
Šrī Sanātanas Gosvāmīpādas tīka
«Tas, kurš godina Rādhā-Dāmodaras Dievību, lai sagādātu prieku Rādhikai, iepriecina arī Dāmodaru Hari. Katru dienu dziedot «Dāmodarāštaku», bhakta izpelnās sava godināmā Kunga Dāmodaras labvēlību.» (Hari-bhakti-vilāsa)
Šo lūgšanu jeb stotru, ko sauc par Dāmodarāštaku un kas ir pierakstīta Padma Purānā, ir pavēstījis Satjavrata Muni sarunā ar Šaunaku un Nāradu. Sanāta Gosvāmī raksta: «Šī lūgšana ir nitja-sidha — tā pastāv mūžīgi un norāda uz augstāko pilnību. Tā izpaudās caur Satjavrata Muni, un ar to var piesaistīt Dāmodaru Krišnu.»
Pirmais pants
Šī ir mūla-šloka, lūgšanas ievads, kas apraksta Dieva garīgo stāvokli, Viņa pārpasaulīgo veidolu, valdzinošo skaistumu un vēl valdzinošākas spēles, kurās Krišna sasit mātes Jašodas trauku sviesta kulšanai.
namām — Es noliecos, izrādot visu savu mīlestību un bhakti, Kunga priekšā pirms sāku aprakstīt Visaugstā Kunga cildenās īpašības (višēša) — tatva-višēšu, līlā-višēšu, guna-višēšu un rūpa-višēšu. Uzsākot kādu darbu, ir pieņemts noliekties Īšvaras priekšā. Šis vārds ir arī mangalāčarana.
īšvaram — Kunga atsevišķās iezīmes. Šis vārds norāda uz tatva-višēšu, cildeno patiesību par Visaugsto Kungu. Satjavrata Muni noliecas Augstākā Valdnieka priekšā, lai saņemtu spēju sacerēt šo lūgšanu un lai pierādītu, ka vienīgi Visaugstais Kungs ir cienīgs saņemt šādu godināšanu.
sač-čid-ānanda-rūpam — norāda uz Visaugsto Kungu, kura veidols ir mūžīgās esamības, zināšanu un svētlaimes iemiesojums (rūpa-višēša). Tas norāda arī uz Kunga apburošo skaistumu.
lasat-kundalam — auskari, kas šūpojas no ātrais skriešanas, bailēs bēgot no mātes Jašodas. Auskari ir veiksmīgāki par visiem citiem rotājumiem, jo tie visu laiku var skūpstīt Dāmodaras vaigus. Vārds «lasanti» nozīmē «mirdzoši», jo auskaros atmirdz Krišnas neparasti spožais ķermenis. Krišnas ķermenis ir visu rotājumu rotājums.
gokulē bhrādžamānam — parivāra-višēša jeb Krišnas ģimenes, vradžavāsī, cildenās īpašības. Gokulā mīt gopas, gopī, govis, teliņi, Jamuna un Govardhanas kalns, un tā ir vislabākā vieta, kur Krišna var izpaust savas viscildenākās spēles.
jašodā-bhija — līlā-višēša, Krišnas spēļu cildenās īpašības. Krišna ļoti baidās no mātes Jašodas, kas grib Viņu sodīt par sasisto jogurta trauku un svaigi izkultā sviesta nozagšanu.
ulūkhalād — Krišna stāv uz lielas koka piestas, lai nozagtu sviestu no podiem, kuri piekārti pie griestiem.
dhāvamānam — Krišna nolec zemē un bēg projām. Skatīt Šrīmad Bhāgavatu 10.9.8.–9.
parāmrištam — saundarja-višēša jeb Jašodas cildenais skaistums. (Viņa gribēja noķert Krišnu no aizmugures.)
atjantato drutja — māte Jašoda ātri skrien pakaļ Krišnam. Viņai ir skaisti gurni un pilnas krūtis, bet no matiem krīt tajos iepītie ziedi, un viņa ir nosvīdusi.
gopjā — māte Jašoda.
Otrais pants
Detalizēts Dāmodara-līlas apraksts. Visaugsto Kungu, kurš bailēs raud, ar savu mīlestību var sasiet vienīgi māte Jašoda. Šis pants atklāj arī līlā-višēšu.
rudantam — raudot. Redzot mātes Jašodas rokās žagaru, Krišna nobīstas un sāk raudāt.
muhur nētra-jugmam mridžantam — berzējot savas mirdzošās lotosacis atkal un atkal.
karāmbhodža-jugmēna — ar divām lotosrokām Krišna berzē acis, lai noslaucītu asaras.
sātanka-nētram — baiļu pilnas acis, kas skatās šur un tur.
muhuh švāsa — atkal un atkal raudot.
kampa — drebot.
tri-rēkhānka-kantha — trīs līnijas uz Krišnas gliemežnīcai līdzīgā kakla.
sthita-graivam — pērļu kaklarota ap kaklu.
bhakti-baddham — sasiets ar mīlestību. Krišnas ir bhakta-vatsala — Viņš tik ļoti mīl bhaktas, ka nonāk savu bhaktu pakļautībā. Dievu var sasaistīt tikai un vienīgi ar mīlestību.
Jašoda sasēja Krišnu ar tīru mātes mīlestību. Dāmodara ļāva sevi sasiet, lai gan ne ar kādu virvi nav iespējams sasiet Augstāko Absolūto Patiesību. Šrīmad Bhāgavatā 10.9.18.–21. ar vārdu «sva-mātuh» ir pierādīts, ka Krišna atļauj bhaktām valdīt pār Viņu. Krišna sarīko Dāmodara-līlu un visas citas savas spēles tikai tāpēc, ka bhaktas Viņu mīl.
Trešais pants
Šajā šlokā ir slavināta vradža-madhurja-maja-bhakti vēl vairāk nekā aišvarja-gjāna-bhakti. Te aprakstīta Krišnas guna-višēša, Krišnas izcilās īpašības.
itīdrik — Šrīmad Bhāgavatā (10.11.7.–8.) ir pateikts, ka Krišna nonāk savu bhaktu pakļautībā.
sva-līlābhir — savas pārpasaulīgās spēles.
ānanda-kundē — ekstāzes kunda, kura ir pilna līdz malām ar dažādām noskaņām un dziļu rasu.
sva-ghošam — ar savu ģimeni Gokulā. Vārds «ghoša» nozīmē arī «savas slavas un Viņa mūžīgo Vradžas bhaktu slavas pavēstīšana šajā līlā».
nimadždžantam — pats iegrimis svētlaimes ezerā.
ākhjāpajantam — lai ikviens skatās un saprot Manu stāvokli, redzot šo līlu, kurā Es nonāku savu tīro madhurja-bhaktu pakļautībā.
tadījēšita-gjēšu — vārds «tadīja» nozīmē «bagātība, diženums», bet «īša» ir «valdnieks». Aišvarja-gjāna-bhaktas ir Vaikuntha-vāsī (Vaikunthas iemītnieki). Tie ir bhaktas, kas pieķērušies zināšanām par Kunga diženību un bagātībām (aišvarja).
bhaktair džitatvam — Krišnu var uzvarēt vienīgi Viņa bhaktas ar savu mīlestību un bhakti.
Šī rinda nozīmē: «Es pats pēc savas vēlēšanās atdošu sevi saviem bhaktām, bet Es nekad nepakļaušos tiem, kas praktizē gjānu.»
punah — atkal un atkal.
prēmatas — ar nepārspējamu mīlestību un bhakti.
tam — viņam (godinu šo Īšvaru, Kungu Šrī Krišnu).
šatāvriti — simts reizes.
Šī rinda nozīmē: «Es simtiem un simtiem reižu noliecos tīras bhakti, vradža-bhakti, ceļa priekšā.» Ar šo dievišķo mīlestību bhaktas spēj pakļaut Visaugsto Kungu Krišnu.
Ceturtais pants
Ceturtajā un piektajā pantā Satjavrata Muni atklāj savu ilgi loloto vēlmi ieraudzīt pārpasaulīgo Gopālas veidolu savā sirdī. Viņš nevēlas nevienu citu svētību, kā tikai šo. Muni saka: «Ak! Ja Tavs dievišķais Bāla-gopālas veidols izpaudīsies manā sirdī, tad es būšu ļoti, ļoti priecīgs; nekas cits nespēs man sagādāt prieku.» Ceturtajā pantā ir uzsvērts, ka šī vēlme saņemt Krišnas daršanu sirdī, ir augstāka par visiem mērķiem.
varam — svētība.
dēva — mirdzošais Visaugstais Kungs.
mokšam — Brahmana atbrīve.
na — negribu, atsakos.
mokšāvadhim — augstākā veida atbrīve, nokļūšana uz Vaikunthas planētas.
na čānjam — atteikties no visa cita, nevēlos neko citu.
vrinē — lūdzos.
Šis pants noraida trīs svētības: (1) mokšu — Brahmana atbrīvi, (2) «mokšāvadhim» — augstāko atbrīve uz Vaikunthas, (3) «na čānjam» — svētības, kuras var sasniegt, pildot nava-vidha-bhakti.
idam — šo.
vapur — dievišķais veidols un vārdi jeb norādījumi (vāni un vapu).
nātha — Kungs. Ir četri slaveni Nāthas, un, ja cilvēks, kurš ierauga visus četrus Kungus, saņem atbrīvi. Badri ir ziemeļos, Džagana ir austrumos, Dvāraka, Ranga ir dienvidos, bet Gopāl-Nāthadžī atrodas vidū. Bet ja cilvēks paraugās tikai uz šo Nāthu, Šrī Nāthadžī jeb Gopāl-Nāthadžī, tad viņš iegūst to pašu labumu, kādu saņem ieraugot pārējos četrus Nāthas.
gopāla-bālam — jauns ganuzēns.
sadā — vienmēr sač-čid-ānandas veidolā.
mē — mans.
manasj — prāts, sirds.
āvirastām — ir vienmēr izpaudies (āvirbhāva).
kim anjaih — kāds gan labums no tā visa? Kāds gan labums ir no citām lietām, kā atbrīve vai svētības, ko var iegūt ar garīgo kalpošanu?
Kopsavilkums: Šī noskaņa, ko atklāja Satjavrata Muni, piemīt tam, kurš ir iegrimis domās par Krišnas vārdu, veidolu, īpašībām un spēlēm. Ja cilvēks sasniedz Krišnu, tad viņš jau ir sasniedzis visu pārējo. Bet ja mēs nesasniedzam Krišnu, tad visas pārējās svētības ir bezjēdzīgas.
Piektais pants
Šis pants, kurā ir aprakstīta Krišnas skaistā seja, ir lūgšana saņemt iespēju redzēt apburošo, lotosam līdzīgo Krišnas seju.
idam — šo.
mukhāmbhodžam — lotosseju. Krišnas seja atgādina uzplaukušu lotosa ziedu.
avjakta — neizpausts, tumšs.
nīlair — zils.
vritam — ieskauts. Kunga lotosa sejai apkārt lidinās kamene, kas apskauj seju kā tumšas matu sprogas.
kuntalaih — tumši zilas matu sprogas.
snigdha — mīksti, spīdīgi.
raktaiš — sarkana kosmētika.
gopjā — gopī. Krišnas seju skūpsta vai nu Rādhika, vai Jašoda.
muhuh — atkal un atkal.
čumbitam — skūpsta.
bimba — kā bimbas auglis.
raktādharam — lūpas sarkanas kā ķirši.
manasj — prāts.
āvirāstām — āvirbhāva, izpaušanās, ierašanās. Lai Kunga lotosseja, kuru skūpsta visveiksmīgākā gopī Šrīmatī Rādhika, vienmēr izpaužas manā prātā.
alam — nav nekādas vērtības.
lakša — miljoniem.
lābhaih — vēlmēm; citu svētību un labumu saņemšana.
Kopsavilkums: Dziļā meditācijā uz Dāmodara-līlu bhakta ieraudzīs Krišnas dievišķo lotosa seju, kā aprakstīts piektajā pantā.
Sestais pants
Šī ir lūgšana pēc sākšāt-daršanas — svētības ieraudzīt Krišnu savā priekšā.
namo — noliekšanās.
dēva — dievišķs, brīnišķīgs Visaugstais Kungs.
dāmodara — Jašodas mīlestības sasaistīts. Šis vārds norāda uz Kunga param-bhakti-vātsalja-višēšu, un tas norāda, ka nav nekā tāda, ko Krišna nevarētu izdarīt.
ananta — pilns ar neaptveramām šakti un bezgalīgu žēlsirdību.
višno — visucaurstrāvojošais Visaugstais Kungs Višnu atrodas visur.
prasīda — lūdzu, dod man savu žēlastību, lūdzu, esi ar mani apmierināts.
prabho — valdniek, pārsteidzošas spējas pavēlniek, lūdzu, atklāj sevi man.
dukha — ciešanas.
džala — tīkls.
ābdhi — okeāns.
magnam — iegrimis.
kripā — žēlastību.
drišti — skatiens.
vrišti — lietus.
ati dīnam — zemu pagrimis.
batānu — lūdzu.
grihāna — piecel, pieņem.
īša — neatkarīgais Kungs, visa valdniek!
mām — mani.
agjam — neziņa.
akši drišjah — dod man savu daršanu, lai es varu Tevi ieraudzīt.
Kopsavilkums: Šajā pantā ir pavēstīts, kā mēs varam redzēt Krišnu.
1. Ir jāvērš prāts uz Krišnu un ar tīru bhakti mēs Viņu ieraudzīsim.
2. Tīru bhakti var sasniegt ar nāma-sankīrtanu, daudzinot svēto vārdu ar mīlestību un bhakti un žēlabu pilnām lūgšanām. (Šajā pantā ir daudzi Krišnas vārdi: Dēva, Prabho, Dāmodara, Višnu, Ananta.)
3. Kunga ierašanās nenotiek saskaņā ar stingriem likumiem. Viņš ierodas pats pēc savas vēlēšanās.
Kas notiek, ja cilvēks saņem tiešu Visaugstā Kunga Krišnas daršanu?
Hari-bhakti-sudhodajā ir teikts, ka Prahlāda Mahārādža kādu dienu ieraudzīja Kungu jūras krastā. Arī Nārada, Dhruva, Kardama Muni un Bilvamangala saņēma sākšāt-daršanu, paša Kunga daršanu.
Brihad-bhagavatāmrita 3. nodaļa 179.–182. pants: «1. Redzēt Kungu Krišnu pašam ar savām acīm savā priekšā ir augstākais nava-vidha-bhakti sasniegums. Šādā brīdī bhakta izjutīs sirdi pārņemošu ekstāzi, kas pārspēj visus citus daršanas veidus, piemēram, redzēt Kungu meditācijā. 2. Tad neziņa un maija, kas pārklāja dvēseli, izzudīs. 3. Bhaktas bhāva pieaugs. 4. Bhaktu pārņems svētlaime un viņš izpaudīs dažādas sātvika-bhāvas, kā drebēšana, raudāšana, matu celšanās stāvus. Tās sauc par prēma-vikārām, ekstāzes pazīmēm.
Septītais pants
Šajā pantā ir aprakstīta prēma-višēša, Krišna-prēmas cildenās īpašības. Šī ir lūgšana pēc prēma-bhakti, kas ir vienīgais veids, kā bhakta var saņemt Kunga Krišnas daršanu, kas aprakstīta sestajā pantā. Arī septītajā pantā ir noraidīta mokša, atbrīve.
kuvērātmadžau — divi Kuvēras dēli Nalakūvara un Manigrīva.
baddha — sasiets ar virvēm.
mūrtjaiva — Šrī Vigraha, dievišķais veidols.
jadvat — nolādēti, lai piedzimtu par kokiem.
tvajā — Tevis.
močitai — atbrīvoti.
bhakti-bhādžau — nodarbošanās ar garīgo kalpošanu. Nekad neatstājiet bhakti ceļu!
kritau — deva. Krišna piešķīra viņiem prēma-bhakti.
tathā — tad.
prēma-bhaktim — tīru bhakti.
svakām — Tevis paša. Patvērums pie Tavām lotospēdām.
prajaččha — dod ļoti daudz, pārpilnību.
graho — entuziasmu, nevēloties nevienu citu atbrīves veidu.
asti — šo.
dāmodara — Kungs Dāmodara, kurš ir bhakta-vatsala.
iha — šis vai šeit Vrindāvanā, lūdzu, dod prēma-bhakti šajā vietā.
Astotais pants
Šajā pantā ir uzskaitītas visas lietas, kas pieminētas lūgšanā.
dāmnē — virve.
sphurad — mirdzošs.
dīpti-dhāmnē — mirdzošā mājvieta.
tvadīja-udarāja — Tavam vēderam.
višvasja — Visumam.
dhāmnē — patvērums.
rādhikājai prijājai — Tavai dārgajai iemīļotajai Rādhai.
ananta līlā — bezgalīgās spēles.
dēvaja — pārpasaulīgās.
tubhjam — Tev.
Kopsavilkums: Virve ap Krišnas vēderu ir Brahmana mirdzums, kas apskauj garīgo valstību. Viņa vēders uztur visu Visumu un visu radīto. Lotosziedā, kas aug no Viņa vēdera nabas, atrodas četrpadsmit pasaules (planētu kopas). Krišna parādīja mātei Jašodai savu Visuma veidolu. Māte Jašoda, sasējusi Krišnas vidukli, ar savām rokā sasēja visu Visumu; viņa var valdīt pār visu radīto ar savu vātsalja-prēmas spēku. Neviens cits nespētu sasiet visucaurstrāvojošu, visvareno Visaugsto Kungu, taču Kungs pēc savas vēlēšanās atļauj mātei Jašodai sasiet sevi, un tā ir Viņa bhakta-vatsalja-višēšas iezīme. Krišnas neparastā īpašība ir tā, ka Viņš atļaut saviem bhaktām valdīt pār sevi.
Arī Rādhika nodarbojas ar Krišnas ārādhanu jeb godināšanu, lai sagādātu Viņam prieku. Rādhika mūžīgi ir Krišnas iemīļotā nitja-prija.
namo ‘nanta-līlāja — ar šiem vārdiem Satjavrata Muni godina visaugstākās Krišnas spēles, rāsa-līlu, kurā Krišna dejo ar savu iemīļoto Prijadžī, Šrī Rādhiku. Uz šādām noslēpumainām spēlēm ir norādīts ar vārdu «namo», kas nozīmē «es izrādu cieņu». Vārdi «namo ‘nanta-līlāja» norāda uz ananta-līlu, kurā Ananta Bhagavāns Šrī Krišna mūžīgi bauda bezgalīgas spēles. Satjavrata Muni noliecas Rādhā-Krišnas bezgalīgās rāsa-līlas jeb spēļu priekšā.
Vārda «līlā» sakne «lī» nozīmē «lingita» jeb apskāviens. Zilbe «lā» nozīmē «pieņemt». Tātad vārds «līlā» norāda uz prieka pilnajām spēlēm, kurās Krišna atļauj gopī Viņu apņemt. Tā Satjavrata Muni savas lūgšanas nobeigumā priecīgā noskaņā (madhurēna samapajēta ir sanskrita retorikas likums, ka prozas darbam ir jābeidzas ar priecīgu vēsti) noliecas Krišnas rāsa-līlas un citu Vradža-dhāmas noslēpumaino spēļu priekšā. Šīs spēles ir augstākās pārpasaulīgās rotaļas.